Pirmdiena,
22.jūlijs 2019
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina, Александра, Кирилл, Федор, Панкрат Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Sabiedrība

Darbaspēka nepietiekamību saasinās demogrāfijas tendences

03.07.2018
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas kopumā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību, ziņo EM. 


Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei. 
Prognozējams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā palielināsies starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem, pieaugot darba algai un dzīves apstākļiem, migrācijas saldo uzlabojas.

 

Jau nākamajos 5 gados bezdarba līmenis pietuvosies 6%, līdz ar to strauji samazināsies brīvo darba vietu skaits. Jau šobrīd iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības līmenis ir sasnieguši līdz šīm vēsturiski augstākās atzīmes, tāpēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū nākotnē varēs tikai daļēji kompensēt demogrāfijas tendenču ietekmē krītošo darbaspēka piedāvājumu.

 
Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo izglītību līdz 2025. gadam varētu samazināties par aptuveni 18% jeb gandrīz 52 tūkstošiem, bet atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 tūkstotim. Visvairāk vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu izjutīs tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, kurās vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars veido gandrīz 60% un ir augsts pirmspensijas nodarbināto īpatsvars.

Būtisks priekšnosacījums darbaspēka piedāvājuma stabilizēšanā ir demogrāfijas tendenču maiņai - ilgtermiņā jāmazina plaisa starp jaundzimušo un mirušo skaitu, savukārt vidējā termiņā darba tirgus nepilnības var kompensēt pārdomāta migrācijas politika. Stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, jaunu darba vietu veidošanās un atalgojuma pieaugums ir galvenais priekšnosacījums emigrācijas plūsmu mazināšanai un reemigrācijas sekmēšanai. Ekonomikas ministrija neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām ar algu, par kuru vietējie nav gatavi strādāt, jo ar to nevar atļauties godīgas dzīves izmaksas. Tā ir īstermiņa domāšana, kas ilgtermiņā radīs būtiskus izaicinājumus saistībā ar imigrantu sociālajām garantijām, veselības aprūpi, izglītību un integrāciju sabiedrībā.
 
 
Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanos nākotnē var kavēt darba tirgus reģionālās atšķirības
 
Arvien izteiktākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības - jaunās darbavietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos.  Reģistrētais bezdarba līmenis Latgales reģionā joprojām ir gandrīz četras reizes augstāks nekā tas ir Rīgas reģionā, kur izvietotas vairāk nekā 4/5 no visām vakancēm. Nākamajos gados zemā darbaspēka reģionālā mobilitāte jeb spēja operatīvi mainīt darba un dzīves vietu var būtiski ietekmēt sabalansētu darba tirgus attīstību.
 
Ekonomikas ministrijas plānotā atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos sekmēs darbaspēka pieejamību teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību, jo palielinās kvalitatīvu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem, kā arī veicinās Latvijas tautiešu atgriešanos mājās no dzīves ārvalstīs. Programmas ietvaros plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām, izņemot Rīgu un pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas pilsētu.



Plašāk ar EM ziņojumu varat iepazīties šeit


rezekneszinas.lv



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzeknes slimnīcā atkārtoti atsaka palīdzību akūtai pacientei
Vairak ticams butu ja viņa viņu ar kukuli apmierinaja. Kur nu arsts pacientam maksatu absurds. Sīkāk...
Rēzeknes slimnīcā atkārtoti atsaka palīdzību akūtai pacientei
Cik tev tas ģestapovietis samaksāja... Sīkāk...
Rēzeknes slimnīcā atkārtoti atsaka palīdzību akūtai pacientei
Es par dakteri Tihonovu varu tekt tikai labu kā par speciālistu tā arī par cilvēku.Kad es pagājušajā gadā biju uzņemšanas nodaļa ar smagu sirdslēkmi,dakters izdarīja visu nepieciešamo,bija iejūtīgs un cilvēcīgs. arī procedūru surds pārbaudei viņš veica prasmīgi.'
Varētu būt ka dzejniece nebūdama speciāliste medicīnā nepamatoti uzbruka dakterim. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top