Pirmdiena,
18.Novembris 2019
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Наталья, Анна, Григорий, Галактион Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Sabiedrība

Pārrunā jaunā satura īstenošanu mazākumtautību skolās

28.06.2018
Trešdien, 2018.gada 27. jūnijā, notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotās Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos kārtējā sēde, kurā apsprieda noteikumus par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem un atbalsta pasākumus pedagogiem, pārejot uz mācībām valsts valodā.

IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību.
Izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis iepazīstināja padomi ar ministrijas rosināto reformu virzību, savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks izklāstīja, kādas iespējas mazākumtautību skolām paredz valsts pamatizglītības standarts.

2018. gada 22. martā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz vidusskolas posmā pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Pamatizglītības posmā skolas varēs izvēlēties kādu no trīs modeļiem, kas nodrošinās mācību procesu – latviešu valodā, mazākumtautības valodās un bilingvāli.

Padomes dalībnieki atzinīgi vērtēja IZM sagatavotos priekšlikumus, ka izglītības iestāde patstāvīgi nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, izmantojot vienu no trīs piedāvātajiem modeļiem.

Pirmais modelis paredz, ka izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80%, mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Otrajā modelī izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.– 6.klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50%, mazākumtautības valodā un bilingvāli; 7. – 9.klasē latviešu valodā ne mazāk kā 80%, mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt trešais modelis paredz, ka izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.– 6.klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50%, mazākumtautības valodā un bilingvāli; 7. – 9.klasē latviešu valodā ne mazāk kā 80%, mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Izglītības iestāde var izstrādāt un īstenot jauna mācību priekšmeta saturu, ievērojot valodas proporcionālo sadalījumu.

Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa padomes dalībniekus iepazīstināja ar atbalsta pasākumiem pedagogiem, īstenojot mācību saturu lingvistiski neviendabīgā vidē. Pedagogiem nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai. Eiropas Sociālā fonda projektā pedagogiem pieejami gan latviešu valodas apguves kursi, gan arī profesionālās kompetences pilnveides kursi. Patlaban pedagogu latviešu valodas prasmju pilnveides kursiem pieteikušās vairāk nekā piecdesmit skolas, tai skaitā 34 Rīgas un 12 Daugavpils skolas. Tāpat pieejami atbalsta pasākumi pedagogu sadarbībai un mācību un metodiskie līdzekļi. Jau kopš 2013.gada LVA izstrādā interaktīvus mācību materiālus bērniem un metodiskus ieteikumus vecākiem, kas interesantā un rotaļu veidā palīdz apgūt valodu. Materiāli pieejami vietnē.

Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, mācās ar prieku un interesi, atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, ir Latvijas patriots un ir apguvis prasmes dažādās mācību jomās.

Saistībā ar stundu plānu izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, var veidot jaunus mācību priekšmetus vai moduļus, ievērojot vairākus nosacījumus – jānodrošina skolēnam iespēja apgūt visus valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus; veidojot jaunus mācību priekšmetus un moduļus, jāizmanto valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus; variējot ar mācību stundu skaitu mācību jomas ietvaros un starp jomām, nevar pārsniegt 10% no kopējā mācību stundu skaita trīs gadu laikā katrā mācību jomā.

Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, un veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sekmējot humānisma vērtību attīstību multikultūru sabiedrībā, cieņas un kultūru daudzveidības atzīšanu.

Plašāka informācija par pāreju uz mācībām valsts valodā pieejama šeit.


Publicitātes foto
Avots:IZM
rezekneszinas.lv




Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknes dome Ziemassvētku rotājumu iegādei plāno iztērēt līdz 24 200 eiro.
Apspriest
Aptauja
Vai Jūs apmierina Rēzeknes slimnīcas medicīniskā aprūpe?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
4 novadi aicina apturēt pašreizējo VARAM reformas modeļa īstenošanu
Viss ir pareizi ne komunisma laiki. Mazak regionu vairak naudas jo uz zemes nestrada kolhozi. Privatizetas zemes augligakas. Sīkāk...
No nākamā gada Rēzeknē sabiedriskās vietās varēs lietot alkoholu
Pēdējā atkāpe - Rēzeknē nav noteikts šāds aizliegums. Līdz ar to Rēzeknē no 1.janvāra nekas nemainās. Neveiksmīgs virsraksts. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top