Ceturtdiena,
19.Septembris 2019
Vārda dienas: Muntis, Verners, Михаил, Кирилл, Зиновий, Архип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Brīvais tirgus nemaz tik brīvs neesot

28.07.2016
Iespējams, mēs bijām pārāk naivi un ticējām, ka Eiropas Savienības (ES) brīvais tirgus, kur ir brīva produktu kustība, nodrošinās mūsu zemnieku saražotās produkcijas realizāciju, atzīst kādreizējais premjerministrs Indulis Emsis (LZS).

Bet izrādījās, ka tirgus vairāku iemeslu dēļ nemaz tik brīvs nav.
 





Pirmais iemesls ir tas, ka starp pārtikas preču ražotāju un patērētāju ir ne tikai tirgotāji, bet arī bankas, apdrošinātāji un daudzi citi starpnieki. Šie starpnieki uzpērk biržās virtuālus pārtikas produktus daudzus gadus uz priekšu, piemēram, biržā tagad var nopirkt jau 2026.gada ražu. Zemnieks to var pārdot ar garantētu, bet zemāku cenu. Protams, zemnieks var arī biržā nepiedalīties un gaidīt, kāda būs patiesā cena, skaidro Emsis.

Tas nozīmējot, ka pasauli pārvalda bankas, biržas un starpnieki. Viņiem nekad nav izdevīgi, ka cenas graudiem, pienam vai gaļas produktiem ir stabilas, jo tad neveidojas starpība starp prognozēto un reālo cenu. Biržu mākleriem ir svarīgi, lai cenas lēkātu, nedodot iespēju prognozēt darba iznākuma maksu. Šī pasaules kārtība šobrīd attālina ražotāju no pircēja. Mēs, esot globālajā tirgū, esam mākleru "instruments". Tas nozīmē, ka zemniekiem neviens nevar dot garantijas par piena cenu.

Kā norādīja Emsis, vēl trakāk ir tas, ka mums ir problēmas ar savu austrumu kaimiņu. Mēs vairs nevaram īsti droši nosūtīt savus produktus uz Krievijas tirgu. Mēs vāji pārzinām Āzijas tirgus iespējas, neesam iemanījušies nodrošināt tiem pieeju. Mūsu glābšanas riņķis ir tikai ES kopējā politika, mūsu vienīgā iespēja ir lobēt mūsu zemnieku un pārtikas ražotāju stabilitāti, izmantojot ES instrumentus. To mēs arī darām dažkārt sekmīgi, dažkārt mazāk sekmīgi. Bet tas ir pārāk vājš instruments iepretim globālajam finanšu mehānismam, kas izsūc no ražotāja maksimumu savas peļņas nodrošināšanai.

"Man nav zināmi mehānismi, kā varētu cīnīties ar šo globalizācijas ēnas pusi. Vienīgais, ko varu ieteikt Latvijas zemniekiem, ir nekoncentrēties uz vienu produktu, tā teikt, nelikt visas olas vienā groziņā. Šis pasaules fenomens nozīmē, ka ražotājs kļūst arvien ievainojamāks," saka kādreizējais premjerministrs.

Jautāts, vai ES fondi nav mūs pārāk izlaiduši, Emsis atzīst, ka esam pieraduši pie ES fondu resursiem. Tā Latvijai ir kā "narkotiku šprice", kas ik gadu nodrošina papildu baudas devu. Paldies Dievam, zinām, ka šī ES politika ir stabila, tā tik ātri nevar mainīties. Tā, protams, mainīsies, bet, cerams, tas notiks pietiekami lēzeni, lai mūsu ražotāji un iedzīvotāji spētu tam piemēroties.

Sliktā ziņa esot tāda, ka ES fondu dēļ Latvijā vairs nestrādā bankas kā finanšu instrumenti. Bankas faktiski vairs nenodarbojas ar biznesa kreditēšanu tādos apjomos, kā to darīja agrāk. Šajā ziņā esam palaiduši garām iespēju Latvijā izveidot Attīstības banku un paturēt šo instrumentu valsts rokās.

Emsis norāda, ka, Latvijai nonākot ekonomiskajā krīzē, no ES vadošajām valstīm bijis liels spiediens likvidēt visas valstij piederošās bankas. "Es nezinu nevienu Rietumeiropas valsti, kurā nebūtu šādas Attīstības bankas, kas nodrošina stratēģisko investīciju piesaisti uzņēmumiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Tāpēc Latvijā ir palikuši tikai ES fondi kā vienīgais resurss, un tas ir par maz. Manuprāt, vajadzētu ideju par valstij piederošu Attīstības banku no jauna celt galdā un to izveidot," saka Emsis.

Viņš nepiekrīt tiem, kas ir skarbās ekonomikas piekritēji, un uzskata, ka tirgus ekonomika un komercbankas visu atrisinās. Valsts iejaukšanās ekonomikā, tautsaimniecībā un stabilitātē ir ne vien attaisnojama, bet krīžu vēsture Eiropā pierāda, ka tas ir pat vienīgais stabilizējošais mehānisms. Kad Latvijā komercbankas nonāca krīzē, nodokļu maksātāji tāpat maksāja par to glābšanu. Kad komercbankām iet labi, tās peļņu bāž savās kabatās. Pēc Emša domām, arī tas, ka Latvijas bankās dominē ārzemju kapitāls, nav nekas stabilizējošs.
Avots: focus.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top