Ceturtdiena,
2.aprīlis 2020
Vārda dienas: Imgarde, Irmgarde, Никита, Светлана Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Mazinot administratīvo slogu valsts pārvaldē, ievērojami ietaupīs resursus

28.11.2017
Lai valsts pārvaldes iestādēm nebūtu jāsniedz informācija, kurai ir zudis mērķis un nepieciešamība, un vairotu laiku pamatpienākumiem – strādāt valsts un sabiedrības labā, Ministru kabinetā otrdien, 28. novembrī, izskatīti Valsts kancelejas apkopotie priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai valsts pārvaldē.

Līdz ar 14. novembrī apstiprināto Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, Valsts kanceleja sāk darbu, lai sasniegtu noteikto mērķi – virzīties uz mazu, profesionālu un iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā. 



Aptaujājot valsts pārvaldes iestādes, Valsts kanceleja secinājusi, ka lielākais administratīvais slogs ir trīs jomās – pārskatos par finansēm un valsts budžetu, personālvadības datiem un atbildēs uz statistiskās informācijas pieprasījumiem.


Valsts pārvaldes iestādēm ir jāapzinās, ka informācijas apmaiņai nav obligāti jānotiek ar Ministru kabineta starpniecību un sabiedrības informēšanai var izmantot dažādus komunikācijas kanālus. Šobrīd aptuveni 22% informatīvo ziņojumu ir informatīvi – tos pieņem zināšanai bez skatīšanas valdības sēdē. Aprēķināts, ka būtiski samazinot šādu ziņojumu skaitu, tikai Valsts kancelejā vien varētu ietaupīt vismaz 222 cilvēkstundas gadā. Savukārt saistībā ar statistiskās informācijas un personālvadības datu pieprasījumiem, informācijas sniegšanu Tiešās pārvaldes iestāžu datubāzē katru gadu varētu ietaupīt vismaz 400 darba dienas jeb pusotru darba gadu.

Piemēram, Ministru kabinets Finanšu ministrijai bija uzdevis reizi ceturksnī iesniegt informatīvo ziņojumu par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ziņojumi netika skatīti Ministru kabineta sēdēs, bet tika ievietoti e-portfelī un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē. Ņemot vērā, ka 2013.–2014. gadā nebija būtisku izmaiņu atalgojuma jomā, kā arī lai lieki nenoslogotu Ministru kabinetu ar informāciju, kurai nav nepieciešama turpmāka rīcība, Finanšu ministrija secināja, ka uzdevums ir zaudējis aktualitāti. Vienlaikus Finanšu ministrija turpina regulāri publicēt informāciju par atalgojuma izmaiņām savā tīmekļvietnē grafiku veidā. 




Pārskati par padarīto, saziņa ar citām valsts iestādēm ir vajadzīga efektīvai, caurspīdīgai, uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Tomēr nepārdomātas, savstarpēji nesaskaņotas informācijas sniegšana un uzglabāšana valsts pārvaldei rada papildu administratīvo slogu un izmaksas. Arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs aktuāls ir jautājums par administratīvā sloga mazināšanu publiskajā sektorā. Nīderlande ir viena no vadošajām valstīm administratīvo procedūru vienkāršošanā, un Latvija izmanto tās standarta izmaksu modeli administratīvā sloga aprēķinam.
 

Ziņojumā ir apkopoti priekšlikumi par 32 tiesību aktiem, tādējādi kopumā sagaidāms ievērojams resursu ietaupījums. Piemēram, Finanšu ministrija jau ir sākusi strādāt pie finanšu un budžeta informācijas sniegšanas pilnveidošanu. Secināts, ka jau šogad veiktās izmaiņas saistībā ar apropriācijām un budžeta pieprasījumiem rada apmēram 907 darba dienu jeb 3,5 darba gadu ietaupījumu. Paredzēti arī turpmākie uzlabojumi šajā jomā: budžeta plānošanas un finanšu vadības sistēmas paplašināšana, budžeta izpildes analīzes pilnveide, budžeta bāžu aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, budžeta vadības procesa posmu pilnveide un citi pasākumi.





Tāpat Valsts kanceleja strādā pie atbalsta funkciju centralizācijas, piemēram, algu grāmatvedības un personāla lietvedības jomās, un mācībām ministriju pārstāvjiem par iestāžu iekšējās birokrātijas mazināšanu un saziņas vienkāršošanu, lai apmācītie darbinieki varētu kolēģiem nodot tālāk iegūtās zināšanas un turpinātu mazināt administratīvo slogu.
 

Valsts pārvaldes reformu plānu Ministru kabinets apstiprināja 14. novembrī. Tas paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei. Lai to panāktu, valsts pārvaldē ieviesīs uz efektivitāti, ekonomiju un inovatīvu pieeju balstītus risinājumus, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.
Rezekneszinas.lv








Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
“Ģimenes uzņēmums” atkal saņem Rēzeknes domes pasūtījumu
nu labāk taču savējiem, kur vietējie arī strādā un saņem algu, nevis kādiem rīdziniekiem vai vispār- leišiem. vispār vajadzētu būt tā, ka priekšroka vienmēr konkursos būtu vietējās pašvaldības teritorijā esošajiem uzņēmumiem. Tad arī kaut kāda naudiņa nodokļu veidā atgriežas savā pat pašvaldībā, nevis aizceļo Sīkāk...
“Ģimenes uzņēmums” atkal saņem Rēzeknes domes pasūtījumu
Nē, nu cik var tautu kaitināt? Likuma priekšà jau viss kārtībā, bet morāle? Diemžēl , naudas kārei ir liels spēks- jo tās vairāk, jo vēl vairāk gribas. Gan jau kādreiz sapratīs paši , to jau neaizmirsīs tauta... Sīkāk...
Rēzeknē dome un namsaimnieks iepirkumos deformē konkurenci
Vai var salabot trotuārus ap Rēzeknes poliklīniku, jo pa gājējceļu nevar paiet pat ar sportista veselību. Kā lai iet veciem cilvēkiem? Vai invalīdiem ratiņkrēslā var pa tādu tKotuāru pabraukt?
varētu uzdod kādam no valsts kontroles atbildīgam? ko teiksiet?



Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top