Sestdiena,
20.jūlijs 2019
Vārda dienas: Ramona, Ritma, Герман, Евдокия, Хома Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Rēzekne. Investori. Darba vietas

24.11.2017
Vairāku veikto pētījumu rezultāti liecina, ka rēzekniešus uztrauc augstais bezdarba līmenis pilsētā, ko likumsakarīgi veido kritisks darba vietu trūkums.

Neskatoties uz to, ka Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā plašu vakanču loku potenciālajiem darba ņēmējiem, pilsētnieki ir maz aktīvi, kādu neapmierina darba apstākļi, kādu - attīstības perspektīvas, bet vēl kādu – atalgojums.

 

Savukārt politiķi itin bieži izmanto šo trūkumu savā labā un izmanto savās priekšvēlēšanu reklāmās, sakot, ka, ja par mums nobalsosiet, mēs spēsim radīt jaunas darba vietas.
 
Arī Rēzekne šai ziņā nav izņēmums.
 
Jau vairāku gadu garumā Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs stāsta, ka pilsētai ir nepieciešami investori, savādāk uzplaukuma nebūs. Jo tikai investoriem esot pa spēkam radīt ražošanas un infrastruktūras objektus, kas kalpotu un būtu vitāli nepieciešami visai sabiedrībai.
 
Ik pa laikam mērs apgalvo, ka uzņēmējiem ir liela interese par ražošanas attīstību pilsētā un daudzi ir gatavi investēt šeit arī naudu, visi investori – ārzemnieki.
 
Portāls Rezekneszinas.lv pajautāja domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, vai mērs var atklāt investoru vārdus un minēt detalizētāku informāciju par viņu projektiem.
 
Diemžēl, bet vēlamo informāciju nesaņēmām. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs norādīja, ka tikšanās ar investoru pārstāvjiem ir Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) atbildība, taču reizēm Rēzeknes pilsētas dome, tajā skaitā priekšsēdētājs, iesaistās sarunās.
 
Kā liecina apkopotā informācija par investoru pieprasījumiem Rēzeknes SEZ no šī gada sākuma, tad tika organizētas vien 8 potenciālo investoru vizītes uz Rēzeknes SEZ. Pārējo informāciju – uzņēmumu nosaukumus, darbības jomu un specifiku – tā arī neizdevās uzzināt.
 
Visskaļākais Rēzeknes mēra priekšlikums bija, ka varētu būvēt atomelektrostaciju pilsētā.
 
Kā izteicies Bartaševičs, pagaidām viss esot tikai "iniciatīvas līmenī no mūsu puses", lai gan bijušas sarunas ar kompetentiem cilvēkiem, kuru uzvārdus viņš nevēlējās nosaukt, vien piebilda, ka tie esot no Krievijas. "Tāpēc jau mēs nākam klajā ar šādu priekšlikumu," skaidroja pašvaldības vadītājs.
 
Pēc A.Bartaševiča domām, šo projektu Latvijā varēja realizēt Krievijas valsts kodolenerģētikas korporācija "Rosatom", arī investoru piesaiste gultos uz uzņēmuma pleciem.
 
Vēl kāds cits grandiozs projekts - varētu atvērt Ķīnas autobusu montāžas uzņēmumu.
 
"Uzskatu, ka Rēzeknei ir visas iespējas un ceru, ka automobiļu būvniecības rūpnīca izvēlēsies par labu mūsu pilsētai. Izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, augsti kvalificēts darbaspēks, kam ir pieredze darbā uz konveijera, nodokļu atvieglojumi Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un vispusīgs investoru atbalsts no pilsētas pašvaldības puses," 2010.gadā uzsvēra Bartaševičs.

Arī tolaik investoru vārdi palika miglā tīti, lai „konkurenti nepārtvertu investoru”.
 
Bet, kā mēs visi redzam, pēc gandrīz 8 gadiem neviens no investoriem nav atnācis.
 
Savulaik arī priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetņikovs bijis tikpat dāsns savos solījumos par nākotnes projektiem, kopš 2009.gada braukājot uz dažādām pasaules valstīm, lai dibinātu sadarbības kontaktus.  
 Savukārt šī gada aprīlī tika skandēts par 600 darbvietu izveidi pilsētā. Jābilst, ka minētais solījums tika pausts ar piebildi, ka kas tāds būs iespējams vien tad, ja pie varas būs „Saskaņa”.
 
Vēlēšanas ir beigušās, pilsētnieki nobalsoja, ticot solījumiem, tautas ievēlētie deputāti turpina ieņemt savus amatus.
 
Turpretī rēzeknieši turpina pamest pilsētu, tā ir viņu atbilde domes darboņu darbībām, precīzāk – bezdarbībai, investoru piesaistei.
Mēs uzskatām, ka galvenie faktori, kas neveicina investoru interesi Rēzeknē, ir:
1. augsta noteiktā maksa tiem zemes gabaliem, ko piedāvā ražošanas objektu celtniecībai;
2. infrastruktūras trūkums (ceļi, elektrība, ūdens, kanalizācija);
3. kvalificētu speciālistu un darbinieku trūkums.
 
 
Kā arī pat RSEZ  priekšrocības vairs neizskatās tik pievilcīgi, jo visā Latgales teritorijā darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona.
 
Ņemot vērā visu izklāstīto, top skaidrs, ka neviens investors nav gatavs ieguldīt savu naudu Rēzeknē.
 
 
Jāprot skatīties taisnībai acīs, Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, ir daudz interesantākas, izdevīgākas vietas, kur izvietot lielo ražotņu kompleksus. Vietējos politiķus tas maz interesē un viņi turpina spekulēt ar vārdu „bezdarbs” savās politiskajās spēlītēs.
Rezekneszinas.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Kultūras notikumu apskats Latgalē (18.07.2019)
Macies man Sīkāk...
Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
Ja Rēzekne/Latgale tiek pārvaldīta kā guberņa, vai tik šeit nebūs jāmeklē cēlonis Latgales attīstības vietai Latvijas kopskatā. Ja Latgale atrastu spēku tik vaļā no guberņas pārvaldības sistēmas un pārvaldītājiem, iespējams arī Latgalei rastos lielās iespējas? Sīkāk...
Vairāku Latgales pilsētu pasta nodaļām pagarina darbalaiku
Rēzeknes 1.pasta nodaļa strādā no pirmdienas līdz piektdienai, no 8:00-18:00. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top