Otrdiena,
28.Janvāris 2020
Vārda dienas: Kārlis, Spodris, Прохор, Иван, Гаврила, Павел Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

VM liek izstrādāt kārtību piedzērušos cilvēku atskurbināšanai

22.05.2017
Latvijā aizvien nav vienotas kārtības, kā un kam jārīkojas situācijās, kad jāsniedz atskurbināšanas pakalpojumi. Pašvaldības apreibušos atskurbina brīvprātīgi, daudzviet šo funkciju īsteno slimnīcas, atņemot resursus veselības aprūpei, savukārt vēl virknē pašvaldību tādu pakalpojumu nenodrošina vispār. Nu valdība uzdevusi Veselības ministrijai šo jomu sakārtot.

Nu jau trīs gadus valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ar nepilniem divsimt tūkstošiem eiro līdzfinansē pašvaldību brīvprātīgi īstenoto funkciju atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā. Par katru cilvēku, kas atguvis skaidru prātu, valsts pašvaldībām pārskaita 15 eiro.

Taču pašlaik nav īsti skaidrs, cik tāds pakalpojums izmaksā. Piemēram, Rīga Latvijas Sarkanajam krustam par katru atskurbināto pārskaita piecus eiro, bet Jūrmalas policijas telpā izmaksas par cilvēku ir gandrīz simt eiro. Tikpat atšķirīga ir arī prakse, kā piedzērušos dabū skaidrā – vairākas pašvaldības uztur kopīgu atskurbtuvi, dažviet grūtdieņus uzņem slimnīcās, bet, piemēram, Ogres slimnīca noteikusi, ka alkohola cienītājus neuzņems, jo tie ir vardarbīgi.

Galvenā problēma ir vienotas kārtības trūkums. “Pašvaldības noteikti gribētu, lai beidzot tiktu atrisināts jautājums par to, kura ministrija ir atbildīgā par šo jomu. Šobrīd tas ir VARAM. Bet būsim godīgi – VARAM par atskurbtuvēm tik daudz, cik tā ir pašvaldības pārraugošā ministrija. Tā nav pašvaldību autonomā funkcija, un pašvaldības ir brīvprātīgi uzņēmušās šo funkciju pildīt. Mūsuprāt, tā ir gan Labklājības, gan Veselības ministrijas funkcija,” saka Pašvaldību savienības padomniece Ivita Peipiņa.

Pašlaik normatīvos nemaz nav noteikts ne tas, kas ir apskurbusi persona, ne arī tas, kā tā atskurbināma. “Nav tā, ka pašvaldības to negribētu risināt, bet mēs gaidītu lielāku valsts ieinteresētību ne tikai finansiāli, bet arī sakārtojot likumdošanu. Jo šobrīd nav tiesiskais statuss šim cilvēkam. Tā kā nav noteikts, kas ir šis paklapojums, nav veikti aprēķini par to, cik tas maksā,” saka Peipiņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) skaidro, ka Veselības ministrija līdz gada beigām apņēmusies šajā jomā ieviest kārtību. Tad arī būšot zināmas atskurbināšanas pakalpojuma izmaksas un kārtība, kas par ko maksā.

“Pieprasījums, sistēma pilnveidojas. Mēs redzam, ka atsevišķas pašvaldības vēlas izveidot savus atskurbināšanas pakalpojumu sniedzēj. Pats galvenais šobrīd ir tas, ka Veselības ministrija strādā pie tā, lai izstrādātu noteikumus, kādas būtu prasības. Tas ļautu daudz pamatotāk noteikt, kāda būtu tā summa. Līdz gada beigām gaidām standartus, kādiem jābūt šiem pakalpojumiem. Ņemsim vērā, ka tā nauda nav pašvaldības vai valsts, tā visa nāk no mūsu, nodokļu maksātāju, naudas. Šeit pašvaldībām un valstij būs kompromiss jāatrod,” saka Gerhards.

Valsts budžeta tēriņi rāda, ka pēdējos trīs gados izdevumi par pašvaldību atskurbināšanas pakalpojumiem auguši par trešo daļu, sasniedzot gandrīz maksimāli pieejamos divsimt tūkstošus eiro.

Par tādu summu pie skaidra prāta tikuši 16,5 tūkstoši cilvēku. Ministru kabineta skatāmajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka no nākamā gada pašreizējie 15 eiro par personu būtu jāpalielina.
Foto: interneta resursi
Avots: LSM.lv, autors- Edgars Kupčs
 
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest
Aptauja
Kuru autoservisu Jūs izmantojat?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Noslēdzies Lietuvas čempionāts motokrosā
Aij, taa bija cita gonka, kljudijos:) Sīkāk...
Noslēdzies Lietuvas čempionāts motokrosā
Denijs nepiespieda Artūru Vinteru kludities! Kljuda in šī raksta informācijā! Artūrs brauca kā otrais un pirmspēdējā aplī nokrita pīpīte. Tāpēc Artūrs zaudēja šajā braucienā savu vietu! Bet tas tā Sīkāk...
Rēzeknes budžetā izdevumi par 16,9 miljoniem pārsniedz ieņēmumus
Nekādas atšķirības jums tur nebūs, Rēzeknes budžetā 17 vai 50 miljonu iztrūkums, visu sedz izlīdzināšanas fonds, jo nav tāda atsevišķa teritoriālā subjekta kā Rēzekne, tā ir valsts sastāvdaļa, tāpēc, kad valsts vadītājiem apriebsies vietējie vadītāji, pilsētas pārvaldība pāries viņiem, bet parādus, iztrūkumus nosegs valsts un ne jau no pilsētnieku kabatām, bet Valsts kases virtuālajā vidē. Virziens ir pareizs, kamēr var ieguldīt pilsētā pēc iespējas vairāk, bet izpildījums gan nav pareizs, jo veicina tikai ģimenes biznesu un tas nav pareizi ilgtermiņā. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top