Sestdiena,
20.jūlijs 2019
Vārda dienas: Ramona, Ritma, Герман, Евдокия, Хома Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Pilnveidos Latvijas armijas sadarbību ar sabiedrotajiem NATO un ES

09.05.2017
Lai pilnveidotu regulējumu nacionālās drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbībai ar NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedrotajiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas trīs likumos.


Grozījumi paredz papildināt NBS pienākumus, kā arī pilnveidot Latvijas armijas sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā. Izmaiņas tapušas pēc NATO Varšavas samita lēmumiem, aktualizējot dalībvalstu kolektīvo aizsardzību. 


Izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz papildināt NBS pienākumus ar četriem jauniem, nosakot, ka tiem jāveic militārā izlūkošana operacionālajā un taktiskajā līmenī, jānodrošina NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsts, kā arī jāveic citi Valsts aizsardzības plānā noteiktie valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumi. Tāpat armijai būs jāsniedz atbalsts valsts drošības iestādēm nacionālās drošības pasākumu veikšanā. Patlaban likumā noteikti 10 NBS uzdevumu īstenošanas un pieci atbalsta pasākumi, vēsta Saeimas mājaslpā publicētā informācija. 

Likums papildināts ar normu, kas aizliedz personai bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. Tāpat personai noteikts pienākums militārajos objektos ievērot uzturēšanās kārtību, pretējā gadījumā to var izraidīt. Grozījumi paredz noteikt šīs prasības par saistošām arī personu lokam, kas ikdienā nav pakļautas militārā dienesta reglamentiem.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz papildināt Ministru kabineta atbildību. Plānots noteikt, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, valdība Aizsardzības ministrijai var uzdot vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Vienlaikus paredzēts, ja valdība ir aizkavēta pildīt savus pienākumus, par to lemj Ministru prezidents. Savukārt, ja premjers ir aizkavēts, par to lemj aizsardzības ministrs, paredz likumprojekts.

Tāpat paplašināta militāro draudu analīzes definīcija, nosakot, ka tā ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums, kurā nosaka esošos un potenciālos apdraudējumus un riska faktorus, kā arī to iespējamo izpausmi un ietekmi. Turpmāk šādu draudu analīzi katru gadu sagatavos Militārās izlūkošanas un drošības dienests, nevis Aizsardzības ministrija.

Savukārt grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” paredz papildināt bruņojuma nosacījumus. NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku un ieročus pāri Latvijas iekšējai robežai un teritorijā varēs pārvadāt pielādētus, ja tas būs paredzēts tehnikas izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura. Patlaban likums noteic, ka kaujas tehniku un ieročus pārvadā nepielādētus, ja vien instrukcijā nav paredzēts citādi.


Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu par atbalsta sniegšanu Latvijas armijai saistībā ar piedalīšanos valsts apdraudējuma novēršanā.


Likumu grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Rezekneszinas.lv 
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzekniešus aicina piedalīties protesta zibakcijā pie domes
VISS JAU SAISTĪTS AR NAUDIŅU....tur tas izdevīgums. Sīkāk...
Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
Ja ir Kūkojam piemeneklis ''Atbrivošanas aleja'' varetu izdomat ari Boņukam kadu vietu. Sīkāk...
Kultūras notikumu apskats Latgalē (18.07.2019)
Macies man Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top