Svētdiena,
21.jūlijs 2019
Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa, Прокоп Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Krievija atteikusies ar Latviju noslēgt divpusēju līgumu uzticamības veicināšanai

14.03.2017
Krievijas puse 9.martā ir noraidījusi Latvijas piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par papildu uzticamības pasākumu īstenošanu, tādējādi atsakoties no iespējas veidot caurskatāmību un stiprināt uzticību abu valstu starpā, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM).

Kā skaidro ministrijā, ņemot vērā Krievijas provokatīvo rīcību Latvijas pierobežā un caurskatāmības trūkumu, Latvijas interesēs ir pārliecināties par Krievijas militārajām spējām Latvijas pierobežā un maksimāli veicināt pārskatāmas attiecības militārajā jomā. Tādēļ, lai panāktu atklātību un prognozējamību abu valstu starpā, kā arī mazinātu domstarpības, Latvijas un Krievijas Aizsardzības ministriju pārstāvji tikās Rīgā pagājušā gada 8.decembrī. Tikšanās laikā Latvijas puse piedāvāja konkrētus priekšlikumus attiecībā uz caurskatāmības veicināšanu.

Sarunu rezultātā Latvijas puse 9.decembrī nosūtīja Krievijai piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos. Savukārt 9.martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības, norāda AM.

Noslēdzot Latvijas piedāvāto vienošanos par uzticības un drošības veicinošiem pasākumiem uz Vīnes dokumenta bāzes Latvija un Krievija varētu mazināt abpusējas bažas, jo tiktu panākta abu valstu ilgtermiņa iespēja konsultēties un apmeklēt militāros objektus un militārās mācības reģionā, skaidro AM.

Noraidot Latvijas puses piedāvājumu, Krievija atņēmusi sev iespēju apmeklēt Latvijas militāros objektus un pazaudējusi iespēju apliecināt savu pārskatāmību un militāro draudu neesamību pierobežas objektos. Latvija ir ieinteresēta ilgtermiņa, pārbaudāmā un uz starptautiskajiem principiem veidotajā sadarbībā, nevis vienreizējās aktivitātēs, kas var tikt plaši atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, bet sniegtu mazu praktisku pienesumu, norāda AM.

Ministrija atgādina, ka NATO-Krievijas formālas attiecības tika pārtrauktas 2014.gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. AM akcentē, ka jau kopš 2003.gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.

Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana.

Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm valsts robežas tuvumā, atgādina AM.

Ņemot vērā arī nedraudzīgu un brīžiem naidīgu retoriku attiecībā pret Latviju, tas rada nepieciešamību Latvijai meklēt papildu drošības garantijas un izvērst sadarbību ar sabiedrotajiem, reaģējot uz Krievijas īstenotajām militārajām aktivitātēm, uzsver AM.
Focus.lv

 
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzekniešus aicina piedalīties protesta zibakcijā pie domes
VISS JAU SAISTĪTS AR NAUDIŅU....tur tas izdevīgums. Sīkāk...
Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
Ja ir Kūkojam piemeneklis ''Atbrivošanas aleja'' varetu izdomat ari Boņukam kadu vietu. Sīkāk...
Kultūras notikumu apskats Latgalē (18.07.2019)
Macies man Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top