Pirmdiena,
30.marts 2020
Vārda dienas: Igmārs, Ilgmārs, Nanija, Алексей, МАРК, Зосим Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Veselības aprūpei naudu prasa uz budžeta deficīta rēķina

13.03.2017
Izmantojot budžeta deficīta atkāpi jeb tiesības veidot lielāku budžeta deficītu, Veselības ministrija cer turpmākajos divos gados nozarei iegūt teju trešdaļmiljardu lielu papildfinansējumu. Eiropas Komisija šādu deficīta palielinājumu pieļāvusi jau šogad un būtu gatava pieļaut arī turpmākos divus gadus, taču ar nosacījumu, ka nauda jāiegulda strukturālās reformās.

0,1% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 34 miljoni eiro – tik lielu summu veselības aprūpes nozare šogad ieguvusi uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina. 


Atbilstoši ministrijas plāniem nākamajā un aiznākamajā gadā uz budžeta deficīta rēķina nozarē tiks injicēti papildu līdzekļi 0,4% un pusprocenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kopā tie būtu vairāk nekā 300 miljoni eiro. Tomēr iespējas tērēt šo naudu ir ierobežotas, to nedrīkst izmantot, piemēram, mediķu algu palielināšanai, atzīst veselības ministre Anda Čakša.

„Par šiem naudas līdzekļiem mēs varam realizēt kaut kādus pasākumus, kas ir vienreizēji, kas neiet bāzes budžetā un pēc tam nevar turpināties. Svarīgākais no veselības aprūpes nozares viedokļa būtu, ka mums pieaugtu tieši bāzes budžets. Te mēs runājam par to, lai palielinātu atalgojumus un mainītu visu sistēmu, mums ir svarīgi, lai arī bāzes budžets palielinās,” stāsta Čakša.

Naudu, kas tiks iegūta uz lielāka valsts budžeta rēķina, Veselības ministrija plānojot ieguldīt, piemēram, jaunas aparatūras iegādē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Austrumu slimnīcas vajadzībām. Līdzīgi kā šogad, kad šādi iegūtus līdzekļus aptuveni sešu miljonu eiro apmērā plānots izlietot, apmaksājot valsts kompensētos medikamentus C hepatīta pacientiem, arī turpmākajos gados daļa naudas varētu tikt atvēlēta kompensējamo medikamentu apmaksai. Čakša spriež, ka šis varētu būt naudas avots gadiem ilgo rindu likvidēšanai.

„Kur mēs novirzīsim līdzekļus no budžeta deficīta atkāpes? Līdzīgi kā šajā gadā tas ir paredzēts tādiem ātriem rezultātiem, kur mēs zinām, ka pēc tam tā nauda neseko līdzi.

Tātad rindu mazināšana jeb pieejamības uzlabošana visur tur, kur šī rinda ir sakrājusies ļoti ilgstošā laika periodā. Ja mēs skatāmies uz, teiksim, kataraktas operācijām, tur gaidīšanas rinda ir trīs gadi, pat ilgāk – līdz pieciem gadiem. Gūžu transplantācijas operācijām arī ir līdz trim gadiem šī gaidīšanas rinda. Otra lieta, ko mēs varam izdarīt, ir kompensējamo zāļu sarakstā tās slimības, kur mēs vienetapa periodā varam ierobežot saslimstības izplatību vai izārstēt konkrētu pacientu skaitu,” skaidro ministre.

Veselības ministre ir pārliecināta, ka Eiropas Komisija piekritīs šādus un līdzīgus pasākumus atzīt par strukturālām reformām. Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis piekodina, ka viss paveiktais tiks nopietni vērtēts, tostarp izvērtējot to, vai nauda patiešām izmantota nozares reformēšanai.

„Šī ir nauda, kura jāiegulda patiesās strukturālās pārmaiņās. Tā nauda ir tāda, kuru nevar vienkārši apēst vai paplašināt pakalpojumu pieejamību, strukturāli neko nemainot. Ja šī nauda tiek novirzīta lietām, kas nav reformas, tad, protams, izvērtējot, kā šī atkāpe tiek dalībvalstīs izmantota, var būt situācija, kad šī nauda netiek uzskatīta par attaisnotu un tiek pieskaitīta valsts budžeta deficītam,” saka Zemītis.

Tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija sola publiskot arī nozares institucionālo reformu plānu. Savukārt jautājums par ilgtspējīgu veselības aprūpes finansējumu esot jāskata kopā ar Finanšu ministrijas pieteikto nodokļu reformu. Veselības ministre idejiski atbalstot pakalpojumu pieejamības sasaisti ar nodokļu nomaksu, taču ne to, ka medicīniskās palīdzības sniedzējiem būtu jākļūst par nodokļu nomaksas kontrolētājiem.
LSM.lv 


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest 1
Aptauja
Vai Jūs uztrauc jaunā koronavīrusa uzliesmojums Latvijā?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl vienam medicīnas darbiniekam
Nu ko skolas jau aizslēdza- bērni vairs nesaņem Šuplinskas kundzes daudzināto izglītību,tagad jau grib slimnīcas taisīt ciet- tātad mirsti nesaņemot ārsta palīdzību, no darbiem cilvēkus atlaiž,vēl veikalus aizklapējiet ciet lai cilvēki bada nāvē nomirst! Skarbi teikts, bet nu šodien izlasot ziņu ka kāds deputāts Ģirgens vēlas ieviest vispārējo karantīnu valstī, gribas teikt a kur b__tj jūsu gudrās galvas bija tad kad valstī laidāt iekšā visus tos inficētos latviešus! Nesaprotu, tagad visiem aizbraucējiem pēkšņi savajadzējās Latviju, tak nu varējāt sēdēt pa tām ārzemēm un tur pārlaist karantīnu! Ja Latvijas robežas būtu aizvērtas laikus, šeit inficēto nebūtu neviena! Sīkāk...
Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl vienam medicīnas darbiniekam
Lai nesaslimtu pārējie stacionārā esošie pacienti un mediķi, slimnīcu vajadzētu uz kādu laiku pilnīgi slēgt. Sniegt palīdzību tikai ar NMP atvestiem slimniekiem. Sīkāk...
Ātrie kredīti internetā
Sveiki, paldies Markam Viljamsam, ka aizdevi man aizdevumu, lai šodien glābtu mana slimā bērna dzīvību, lūdzu, lūdzam ikvienu, ja jums ir nepieciešams steidzams aizdevuma e-pasts: markwilliamstrustfirm@gmail.com
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top