Svētdiena,
15.Decembris 2019
Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna, Иван, Панас, Андрей Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Veselības aprūpei naudu prasa uz budžeta deficīta rēķina

13.03.2017
Izmantojot budžeta deficīta atkāpi jeb tiesības veidot lielāku budžeta deficītu, Veselības ministrija cer turpmākajos divos gados nozarei iegūt teju trešdaļmiljardu lielu papildfinansējumu. Eiropas Komisija šādu deficīta palielinājumu pieļāvusi jau šogad un būtu gatava pieļaut arī turpmākos divus gadus, taču ar nosacījumu, ka nauda jāiegulda strukturālās reformās.

0,1% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 34 miljoni eiro – tik lielu summu veselības aprūpes nozare šogad ieguvusi uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina. 


Atbilstoši ministrijas plāniem nākamajā un aiznākamajā gadā uz budžeta deficīta rēķina nozarē tiks injicēti papildu līdzekļi 0,4% un pusprocenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kopā tie būtu vairāk nekā 300 miljoni eiro. Tomēr iespējas tērēt šo naudu ir ierobežotas, to nedrīkst izmantot, piemēram, mediķu algu palielināšanai, atzīst veselības ministre Anda Čakša.

„Par šiem naudas līdzekļiem mēs varam realizēt kaut kādus pasākumus, kas ir vienreizēji, kas neiet bāzes budžetā un pēc tam nevar turpināties. Svarīgākais no veselības aprūpes nozares viedokļa būtu, ka mums pieaugtu tieši bāzes budžets. Te mēs runājam par to, lai palielinātu atalgojumus un mainītu visu sistēmu, mums ir svarīgi, lai arī bāzes budžets palielinās,” stāsta Čakša.

Naudu, kas tiks iegūta uz lielāka valsts budžeta rēķina, Veselības ministrija plānojot ieguldīt, piemēram, jaunas aparatūras iegādē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Austrumu slimnīcas vajadzībām. Līdzīgi kā šogad, kad šādi iegūtus līdzekļus aptuveni sešu miljonu eiro apmērā plānots izlietot, apmaksājot valsts kompensētos medikamentus C hepatīta pacientiem, arī turpmākajos gados daļa naudas varētu tikt atvēlēta kompensējamo medikamentu apmaksai. Čakša spriež, ka šis varētu būt naudas avots gadiem ilgo rindu likvidēšanai.

„Kur mēs novirzīsim līdzekļus no budžeta deficīta atkāpes? Līdzīgi kā šajā gadā tas ir paredzēts tādiem ātriem rezultātiem, kur mēs zinām, ka pēc tam tā nauda neseko līdzi.

Tātad rindu mazināšana jeb pieejamības uzlabošana visur tur, kur šī rinda ir sakrājusies ļoti ilgstošā laika periodā. Ja mēs skatāmies uz, teiksim, kataraktas operācijām, tur gaidīšanas rinda ir trīs gadi, pat ilgāk – līdz pieciem gadiem. Gūžu transplantācijas operācijām arī ir līdz trim gadiem šī gaidīšanas rinda. Otra lieta, ko mēs varam izdarīt, ir kompensējamo zāļu sarakstā tās slimības, kur mēs vienetapa periodā varam ierobežot saslimstības izplatību vai izārstēt konkrētu pacientu skaitu,” skaidro ministre.

Veselības ministre ir pārliecināta, ka Eiropas Komisija piekritīs šādus un līdzīgus pasākumus atzīt par strukturālām reformām. Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis piekodina, ka viss paveiktais tiks nopietni vērtēts, tostarp izvērtējot to, vai nauda patiešām izmantota nozares reformēšanai.

„Šī ir nauda, kura jāiegulda patiesās strukturālās pārmaiņās. Tā nauda ir tāda, kuru nevar vienkārši apēst vai paplašināt pakalpojumu pieejamību, strukturāli neko nemainot. Ja šī nauda tiek novirzīta lietām, kas nav reformas, tad, protams, izvērtējot, kā šī atkāpe tiek dalībvalstīs izmantota, var būt situācija, kad šī nauda netiek uzskatīta par attaisnotu un tiek pieskaitīta valsts budžeta deficītam,” saka Zemītis.

Tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija sola publiskot arī nozares institucionālo reformu plānu. Savukārt jautājums par ilgtspējīgu veselības aprūpes finansējumu esot jāskata kopā ar Finanšu ministrijas pieteikto nodokļu reformu. Veselības ministre idejiski atbalstot pakalpojumu pieejamības sasaisti ar nodokļu nomaksu, taču ne to, ka medicīniskās palīdzības sniedzējiem būtu jākļūst par nodokļu nomaksas kontrolētājiem.
LSM.lv 


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknes dome Ziemassvētku rotājumu iegādei plāno iztērēt līdz 24 200 eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Kādu egli Jūs plānojat uzstādīt mājās Ziemassvētku laikā?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Pats saprati, ko uzrakstīji? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Varbūt sāc pats kaut ko veidot? :))) Varbūt Tev sanāks lieliski materiāli un nauda būs tērēta vietā? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Novēlu, lai 2020.gadā valsts šādiem diletantiskiem raidījumiem nedod naudu! Varēsiet par privāto naudu taisīt "U mums v Latgaliji" un varēsiet no rīta līdz vakaram intervēt čiuļus un citus nelatgaliešus.
Manu un citu nodokļu maksāto naudu valsts deva šim raidījumam, lai tas rūpētos par latgaliešu valodu un identitāti. Tā kā raidījums nerūpējas ne par valodu, ne latgalisko identitāti, tad ceru, ka NEPLP uzklausīs manus iebildumus, un nākošajā gadā sabiedriskajā pasūtījumā atbalstīs citu producentu raidījumus, kas ir latgaliski.
Manuprāt, "dīvāna eksperti" ir tiesīgi izteikties par sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radītiem raidījumiem un to slikto kvalitāti. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top