Svētdiena,
22.Septembris 2019
Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris, Анна, Харитон, Феофан, Йосип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Saeima tomēr apstiprināja skolotāju «lojalitātes grozījumus»

06.12.2016
Saeima trešdien, 23.novembrī, pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus".

Līdzīgi kā līdz šim politiķu vidū un sabiedrībā, arī trešdien diskusiju par "lojalitātes grozījumiem" netrūka. Vairāki Saeimas opozīcijas deputāti pārmeta izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ("Vienotība"), ka viņš Izglītības likumu ir sasaistījis ar valsts budžeta pieņemšanu, tādējādi cenšoties grozījumus pieņemt divos nevis trijos lasījumos. Viņu vidū bija, piemēram, "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins.

 

Arī Saeimas pozīcijas partijas "Vienotība" deputāte Ilze Viņķele norādīja, ka "lojalitātes grozījumi" nav skatāmi budžeta kontekstā.  Viņķele uzsvēra, ka likuma grozījumi ir izraisījuši debates nevietā un nelaikā.
 
Viņa arī aicināja nenonivelēt diskusiju - proti, ka nostāja pret "lojalitātes grozījumiem" automātiski tiek pielīdzināta ar atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
“Sākotnējā redakcija nebija pielietojama, tā bija darbības imitācija, tā bija sabiedrības tracināšana bez iespējām atrisināt likumprojekta autoru uzrunāto problēmu. Ir veikti uzlabojumi, neskaidri, bet tas nemaina lietas būtību, ka šī diskusija ir piedāvāta nevietā un nelaikā.  Tam nav nekāda sakara ar budžetu,” uzsvēra Viņķele.
 
Diskusiju izskaņā viņa arī ironiski apsveica Saeimas deputātus ar to, ka "tikumības grozījumiem", kuru "māte" esot Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, tagad ir pievienojies "brālis" - "lojalitātes grozījumi", kam esot tētis.
 
Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") vispirms no Saeimas tribīnes atskaņojot savulaik tā saucamo krievu skolu aizstāvju radīto dziesmu pret Šadurski "Melnais Kārlis", un norādīja, ka nav skaidrs, kā mērīs un noteiks skolotāju nelojalitāti.
"Ministrs runā absolūtas muļķības par to, ka budžets ir saistīts ar likumu. Tad jau sanāk, ka ministrs ir ieplānojis, cik skolotājus viņš atlaidīs," teica Elksniņš.
 
“Cienījamie kolēģi! Es varbūt mazliet pabūšu huligāns. Šadurska kungs ir iesniedzis priekšlikumu, lai atriebtos un faktiski atlaistu skolotāju, kurš ir izveidojis šo dziesmu par melno Kārli, kurš lidinās virs mūsu galvām,” paziņoja Elksniņš.
 
Viņš pauda pārliecību, ka "lojalitātes grozījumiem" un iespējamai daļas skolotāju atlaišanai no darba sekos tiesas prāvas Satversmes tiesā.
 
Ministrs: Skolēni ir jāsargā
Šadurskis pārmetumus noraidīja. Viņš uzsvēra, ka Izglītības likuma grozījumiem ir saistība ar valsts budžetu, jo Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir piešķirti papildu 244 000 eiro. "Lieku reizi uzskatīju par savu pienākumu uzsvērt, ka ir saistība ar budžetu," viņš atzīmēja.
 
Viņš arī pauda, ka skolotājam ir jābūt lojālam valstij un Satversmei, ko jau paredz pašreizējais Izglītības likums. "Nelojalitāte ir apzināti destruktīva darbība pret mūsu valsti," paskaidroja Šadurskis. "Tā nav neuzticēšanas skolotājiem. Nevienā sociālajā vai profesionālajā grupā nav tik augsts lojalitātes līmenis," viņš piebilda.
 
Tomēr skolēni ir jāsargā no tā, ka skolās viņiem ir "nelaime (..) sastapties ar pustraku nacionālistu, reliģiozu fanātiķi vai Kremļa ietekmes aģentu".
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir 30 000 pedagogu, taču runa ir ne vairāk kā par 10 cilvēkiem.
 
Diskusijas ap «lojalitātes grozījumiem» jau iepriekš bija asas
Jau ziņots, ka valdība grozījumus Izglītības likumā atbalstīja jau 4.oktobrī. Tie ļaus nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja "izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.”
 
16.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija gan nolēma, ka par "nepareizas attieksmes veidošanu pret sevi" tomēr neatlaidīs.
 
Kopš septembra, kad sabiedrībā sākās diskusijas par tā sauktajiem "lojalitātes grozījumiem", tie ir gan ļoti aizstāvēti, gan kritizēti. Galvenais aizstāvis bija izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš uzsvēra, ka bērnus nedrīkst izglītot skolotāji, kas nav lojāli Latvijai. Viņaprāt, "lojalitātes grozījumi" neparedz cenzūru. Atzinīgi par grozījumiem izteicās arī Drošības policija.
 
Vienlaikus bija daudz kritikas. Vēl pirms grozījumu izskatīšanas valdībā izskanēja bažas, ka tie nav nekas vairāk kā ar fobijām apsēstu cilvēku pašizpausme. Arī skolotāju organizācijas iebilda pret šiem grozījumiem, uzsverot, ka tie sašaurinās skolotāja rīcības brīvību, turklāt likumā trūkst lojalitātes definīcijas. Kritiķu vidū bija arī Saeimas opozīcija, kā arī daļa deputātu no koalīcijas partijām, piemēram, Ilze Viņķele ("Vienotība"), kas vairākkārt mudināja "lojalitātes grozījumus" neskatīt kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu.
 
Pedagogus vērtēs piecās, nevis trīs pakāpēs
Grozījumi Izglītības likumā gan nav tikai par lojalitātes jautājumiem. Līdztekus tiem ir paredzēts pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmā ieviest trīs pakāpes līdzšinējo piecu vietā, portālam lsm.lv norāda Saeima.
 
Proti, pirmo pakāpi piešķir izglītības iestāde, otro - pašvaldība, savukārt trešo - Izglītības un zinātnes ministrija.
Tāpat nolemts, ka darba stāžs netiks noteikts kā obligāts kritērijs pedagogu darba samaksai. Proti, pedagogu jaunā atalgojuma modelis paredz, ka izglītības iestādes vadītājam apstiprinātā finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt augstāku pedagoga mēneša darba algas likmi.
 
Tāpat grozījumi Izglītības likumā attiecas arī uz finansējumu mazākumtautību skolām, kuru izglītības programmu īstenošanu garantē divpusējie un daudzpusējie starptautiskie līgumi. Izmaiņas likumā paredz nodrošināt papildu finansējumu pedagogu darba samaksai šādās skolās arī tad, ja skolēnu skaits ir mazāks nekā normatīvajos aktos noteiktais.
 
Grozījumi arī paredz, ka uzturēšanas uzdevumus pašvaldību speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs 2017.gadā sedz no valsts budžeta finanšu līdzekļiem – 30% apmērā no pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma šogad.
LSM.lv 


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Ēterā savu skanējumu sāk raidījums “Ar atgriešanos”
Gulbene izpārdod visus aktīvus piesakies:
https://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/jaungulbenes-sils-pardots-ar-8-balsim-par-170208 Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Vīnys latvīšu volūdys ari nav, kotrā regionā ir sovys izlūksnis ci apvydvuordi! Latgolā var sacēt i "susātivs", i "āna", i "kārmuns", i "kabata", lai gon pyrmīs variants ir latgaliski, ūtrīs - čyuliskumi. I navajag bļuznēt, ka "kotrā pogostā runoj sovaiduok", tuos ir volūdys i izlūkšņu niansis, kurys ari literarā formā latgaliski var saglobuot kai sinonimus. Bet pastuov latgalīšu rokstu volūda ar sovim nūsaciejumim! Vysi, kas te "pruotuļoj", izlosit latgalīšu rokstu volūdys raksteibys nūteikumus (apstyprynuoti MK 2006.g.). Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
hihihi! Nasapraška! "škola" nav nikaids slāvisms, bet radīs i puorjimts nu greku volūdys! Pyrms attaisi muti, palosi koč kū par latg.volūdu, a na plotīs ar sovim diletantiskajim pruotuojumim!
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top