Sestdiena,
22.februāris 2020
Vārda dienas: Adrians, Ārija, Rigonda, Геннадий, Никифор, Панкрат, Иннокентий Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Politika

Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju

16.01.2020
Klimata histērija – šis vārdu salikums kļuvis par Vācijas pērnā gada nevārdu, akcentējot to, ka daļa sabiedrības mēģina nomelnot klimata aizsardzības centienus. Tikmēr Latvijas valdība uzstādījusi ambiciozu mērķi – kļūt par vienu no klimata politikas virzītājvalstīm Eiropas Savienībā. Trešdien, 15. janvārī, valdības pārstāvji tikās ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai apspriestu mūsu valsts mērķus neitrālākai klimata politikai turpmākajos 10 gados.

Nevis skriet nopakaļ un pārņemt jaunus klimatam draudzīgus tautsaimniecības risinājumus no citām valstīm, bet pašiem būt pirmajās rindās un radīt jaunas klimata tehnoloģijas. Tā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") redz Latvijas vietu jaunajā klimata politikā.

"Agri vai vēlu visa pasaule nonāks pie tā, ka tā ir neizbēgamā nepieciešamība. Ja mēs Eiropā un Latvijā būsim attīstījuši tehnoloģijas, tad mēs ne tikai varēsim nodrošināt eksportu pa visu Eiropu, bet beigās arī pa Ķīnu un Ameriku, un šis jau ir tas, kāpēc ekonomiski svarīgi un ekoloģiski ļoti no svara," teica premjers.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam tiek izstrādāts jau gadu. Tajā iekļauti vairāk nekā 100 dažādu pasākumu, kā mainīt tautsaimniecības un sabiedrības paradumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, padarīt ekonomiku energoefektīvāku.

"Mēs varam būt daļa no jaunās industriālās revolūcijas, no tā, kas mainīsies jaunās klimata ekonomikas tapšanas.

Mēs varam būt tā vieta pasaulē, kur top jaunās klimata ekonomikas darbavietas, jaunas izcili apmaksātas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Jomas, kas Latvijā veido lielāko izmešu daudzumu, ir lauksaimniecība un transports. Lauksaimniecības ietekme uz vidi, visticamāk, nesamazināsies, drīzāk pieaugs. Tāpēc te vairāk esot jādomā par neizmantoto platību apmežošanu, lai kompensētu siltumnīcefekta gāzu ietekmi. Savukārt transporta nozarē lielākais slogs ir Latvijas autobraucēju vecās automašīnas. Sociālie partneri ir mazliet kritiski noskaņoti par finanšu slogu, ko valsts un paši autobraucēji izjutīs kļūstot klimatam draudzīgāki.

"Pēkšņi nesāks visi pirkt elektromobiļus, tie ir ļoti dārgi un jautājums, kā to subsidēt vai kā citādi, jo brīnumi nenotiks paši no sevis.

Otrkārt, pati infrastruktūra, vienalga vai tie ir elektromobiļi vai saspiestās gāzes mobiļi, vai hibrīdi, bet tas prasa infrastruktūru. Skaisti, ka tas plānā ir, bet jautājums, kas nāk otrā pusē," atzīmēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone.

Tā noteikti ir jauna iespēja, no kuras nevarēsim un nemaz negribam izvairīties, sacīja LDDK vadītāja. Taču vēl aizvien Latvijā ir jomas, kur, nemaz nerunājot par jauniem klimatam draudzīgiem risinājumiem, nav izsmelti vecie. Piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšana, kas arī iekļauta klimata un enerģētikas plānā, mūsu valstī vēl aizvien klibo.
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-3/3)
ups 16.01.2020 11:38
Mes jau esam ,sen jau .OIK maksajam nepajokam.......es nezinu kapec musejiem ta vajaga izlekt Piemeram Lukstins ir tik daudz ieviesis ka vel ne viena valsti ta nav...kapec jabut lielakam katolim par Romas pavestu???
Starp citu 16.01.2020 19:57
ups 16.01.2020 11:38
Mes jau esam ,sen jau .OIK maksajam nepajokam.......es nezinu kapec musejiem ta vajaga izlekt Piemeram Lukstins ir tik daudz ieviesis ka vel ne viena valsti ta nav...kapec jabut lielakam katolim par Romas pavestu???
Viss ir ļoti vienkārši. Klimata izmaiņas un kontrole ir viena liela, globāla OIK. Tāpat kā no Latvijas OIK dažiem "atlec" ievērojams miljonu prieciņš, tā no globālās OIK 'atlec' tai pietuvinātajiem, bet jau miljardos mērāmi prieciņi.
ES 05.02.2020 14:29
OIK un visa zaļā politika ir ienākumi bagātajem uz parastās tautas rēķina aizsedzoties ar klimata izmaiņām, vai reiz sapratīsiet...mēs neesam ne kas... mūs nedzird... mūs ignorē...mēs esam stulbs elektorāts naudas izslaušanai... Anglijai respekt..
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest
Aptauja
Cik bieži Jūs apmeklējat koncertzāli "GORS"?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Nosaki savu holesterīna līmeni bez maksas
Un kā ar tiem, kas strādā? Es,piemēram, nevaru tikt nevienā no tiem datumiem norādītajā laikā. Sīkāk...
Rēzeknes novadā no ūdens izcelts bojā gājis cilvēks
brīnos vai mūsu apkaimē, kur visu ziema bija plusos, varēja atrast ledu.21. gs. dullie Daukas nekur tālu nebij tikuši, tik vien tos pārsimts metru......


Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top