Piektdiena,
20.Septembris 2019
Vārda dienas: Ginters, Guntra, Marianna, Иавн, Макар, Лука Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Pasaulē

Eiropas Savienībā grib pārstrādāt visus plastmasas iepakojumus

23.01.2018
Līdz 2030.gadam visiem plastmasas iepakojumiem, kas ražoti Eiropas Savienībā (ES), jābūt pārstrādājamiem. Mērķi jaunizdotajā plastmasas stratēģijā izvirzījusi Eiropas Komisija (EK). Patlaban vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti veido 50% no Eiropas Savienības pludmalēs atrodamajiem atkritumiem. Plānots gan stiprināt likumdošanu plastmasas iepakojuma jomā, gan ieguldīt lielāku naudu materiālu un pārstrādes veidu pētniecībā.

Lai samazinātu plastmasas atkritumus apjomu okeānos un izgāztuvēs, Eiropas Komisija uzstādījusi mērķi - panākt, lai līdz 2030.gadam dalībvalstīs visu plastmasas iepakojumu būtu iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt.

""Mēs izstrādāsim jaunus iepakojuma regulējumus un izpētīsim, kāda veida plastmasas iepakojums ir pieļaujams tirgū, lai nodrošinātu vieglu un rentablu tā pārstrādi. Tāpat veicināsim pārstrādātās plastmasas tālāku izmantošanu. Mums ir jāsamazina plastmasas atkritumu apjoms pēc iespējas ātrāk un jāsāk pakāpeniski aizliegt noteiktu veidu plastmasa un tās izstrādājumi. Vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti veido 50% no Eiropas Savienības pludmalēs atrodamajiem atkritumiem,"" klāsta EK viceprezidents Franss Timmermanss.

Komisija šogad nāks arī klajā ar oficiālu ierosinājumu par jauniem noteikumiem plastmasas iepakojumu jomā. Tāpat plānots ierobežot mikroplastmasas lietošanu kosmētikas līdzekļu ražošanā. Tiesa, ar tā dēvēto plastmasas stratēģiju EK vēlas samazināt šo atkritumu apjomu tā, lai no tā iegūtu gan daba, gan ekonomika. Eiropas Savienībā saražo 18 procentus no pasaules plastmasas un industrijā esot nodarbināti 1,5 miljoni cilvēku.

Eiropas Komisijas viceprezidents darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens sacīja, ka ir jāizveido patiess vienots plastmasas atkritumu tirgus: "Mēs eksportējam plastmasas atkritumus galvenokārt uz Āzijas valstīm; tam nav jēgas nedz ekonomiskā izteiksmē, nedz ilgtspējības ziņā. Līdz ar to mēs izmetam vējā 90% no plastmasas iepakojuma vērtības un mūsu ekonomikā saglabājas tikai 5%. Tāpat ir nepietiekams pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes plastmasas, kam ir daudz iemeslu. Taču galvenais ir tas, ka tiem, kas izmanto šo materiālu, nav pārliecības par pārstrādātās plastmasas kvalitāti. Tāpēc ir jāizveido kvalitātes standarti.""

Savukārt vides nevalstiskās organizācijas norāda, ka svarīgi, lai vārdiem sekotu arī darbi. Vadošās vides nevalstiskās organizācijas koordinatore Delfīna Levi Alvaresa vērtē, ka pagaidām tas ir tikai nodomu dokuments, bet ir patiešām arī jārada uzticība sekundāro izejvielu tirgum.


""Eiropas Komisijas stratēģijas tekstā ir daudz labu lietu, lai cīnītos ar plastmasas piesārņojuma problēmām Eiropā. Vienlaikus tie pagaidām ir tikai vārdi, teksts nav saistošs. Tāpēc tam ir jāseko reālām darbībām, kā komisija nodomus pārvērš konkrētā regulējumā un vadlīnijās. Tas dos iespēju aktīvām dalībvalstīm jau sākt risināt plastmasas piesārņojuma problēmu, tās izcelsmes vietās. Proti, aizliedzot lietot vienreizējas lietošanas priekšmetus un iepakojumus,"" norāda Alvaresa.

Eiropas Komisija arī sola - lai sasniegtu mērķus, tiks palielināts finansējums alternatīvu materiālu izpētes, kā arī labāku plastmasas pārstrādes metožu projektiem.



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top