Ceturtdiena,
19.Septembris 2019
Vārda dienas: Muntis, Verners, Михаил, Кирилл, Зиновий, Архип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Pasaulē

Bulgārijas ekonomiskie radītāji atbilst iestājai eirozonā

16.01.2018
„Vēl pirms vasaras Bulgārijas spers pirmos soļus, lai pievienotos eirozonai,” tā norāda Bulgārijas finanšu ministrs. Viņš apliecina, ka Bulgārija šobrīd nopietni pārrunā šo vēlmi ar Eiropas Centrālo banku un pārējām eirozonas dalībvalstīm. To, ka Bulgārijas ekonomiskie un finanšu rādītāji šajā ziņā ir labvēlīgi, uzsver arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Bulgārija izvēlas būt eirozonas blokā par spīti tam, ka virkne valstu, piemēram, Ungārija, Polija, Čehija, joprojām to pat neapsver.


Bulgārijas galvaspilsēta Sofija, šķiet, ir sagaidījusi īsto brīdi, kad likt pārējai Eiropas Savienībai sadzirdēt savas vēlmes, iespējas un realitāti to vispilnākajā klāstā. Svinīgi atzīmējusi Eiropas Savienības prezidentūras sākumu un jau trešo nedēļu pildot šos pienākumus, Bulgārija neslēpj, ka šajā pusgadā, vēl līdz prezidentūras nogalei, iesniegs pieteikumu dalībai Eiropas Valūtas maiņas kursa mehānismā, kas ir pirmais obligātais solis, lai varētu virzīties tālāk uz pilnīgu pievienošanos eirozonai.

Bulgārijas finanšu ministrs Vladislavs Goranovs norāda, ka sarunas ar visām atbildīgajām pusēm notiek un tagad gaidīs labvēlīgu signālu no Eiropas Centrālās Bankas un eirozonas dalībvalstīm. Bet pat tad, ja tāda uzreiz nebūs, tik un tā virzīsies uz priekšu ar pieteikumu.

Bulgārija, kas pēc Eiropas statistikas datiem, patlaban ir bloka nabadzīgākā valsts, tomēr eirozonas dalībnieces kritērijiem atbilst jau tagad. Bulgārijā nav budžeta deficīta, ārējais parāds – 30 procentu liels, kas ir puse no nepieciešamā (turpretī citām eirozonas valstīm ir vismaz trīs reižu lielāks), un arī inflācija ir zem diviem procentiem.


Bulgārijas nacionālā valūta patlaban ir leva, taču jau kopš 1999. gada, teju desmit gadus pirms pašu Bulgāriju uzņēma Eiropas Savienībā, tā ir piesaistīta eiro.

Finanšu ministrs Vladislavs Goranovs tieši šo iemeslu min kā faktu, kādēļ blokam nevajadzētu uztraukties par to, ka Bulgārija kaut kādā veidā varētu apdraudēt eirozonu, jo tā jau gadiem uzcītīgi seko Eiropas Centrālās bankas politikai.

Taču bažas par Bulgārijas uzņemšanu eirozonā, tāpat kā no pasēm brīvajā Šengenas zonā, ir paudusi Vācija. Bulgārijas bijušais premjerministrs un arī karalis Simeons Otrais, kurš vadīja valsti īsi pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai, atzīst, ka Bulgārijai bija pareizi nogaidīt un nesteigties ar dalību vienotās valūtas grupā, taču tagad ir laiks pilnīgai integrācijai:

"Gan krīze, gan dažādi tehniski šķēršļi bija par iemeslu tam, ka mēs novēlojām pieteikumu eirozonai. Taču es vakar runāju ar Eiropas ekonomikas komisāru Pjēru Moskovisī, kuru jau sen pazīstu, un viņš man skaidri un gaiši sacīja: „Draugi, jūs esat gatavi iestāties.” Manuprāt, tas būs liels solis pretī pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā.”
Bulgārijas pievienošanos eirozonai aktīvi aizstāv arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš vēl nesen to daudzreiz apliecināja arī vizītē Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā.

Gan kopīgā preses konferencē ar Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu, gan no skatuves svinīgās ceremonijas par godu Bulgārijas prezidentūrai Eiropas Savienībā laikā Junkers uzsvēra, ka Bulgārijai ir jābūt pilnībā integrētai Eiropas Savienībā un tas nozīmē – gan eirozonā, gan Šengenas zonā.

Tiesa, eksperti un dažādas sabiedrības grupas Bulgārijā ir nobažījušās, ka eiro ieviešana varētu nest strauju cenu kāpumu, kas ļoti negatīvi atsauktos tieši uz mazturīgākajiem iedzīvotājiem, kuru Bulgārijā ir ievērojams skaits.

Šo pašu argumentu min arī Bulgārijas kaimiņos – Rumānijā. Tur, valdības ieskatā, eirozonai varētu pievienoties 2022. gadā. Arī Rumānija ir starp visātrāk augošajām Eiropas Savienības dalībniecēm, taču saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas jaunāko vērtējumu Rumānijas finanšu rādītāji eirozonai vēl neatbilst.

Kopumā eirozonas paplašināšanās ir ļoti aktuāls temats blokā par to, kā tas ietekmētu Eiropas Savienības attīstību kopumā, vai eirozona nekļūs par ātrāk augošu un savā ziņā attālinātu kodolu no pārējām valstīm, kas tajā nav. Virkne valstu, piemēram, tā sauktās Višegradas zemes – Ungārija, Polija, Čehija, par eiro ieviešanu vēl nedomā. To vismaz tuvākajā nākotnē nepasver arī karalistes – Zviedrija un Dānija.


Autori: 
Ina Strazdiņa (LR Ziņu dienesta korespondente Briselē), EURANET PLUS 
LSM.lv



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
aaantuāns 02.02.2018 12:13
uhh vēl nesen Bulgārijā bijis karalis!!
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top