Piektdiena,
20.Septembris 2019
Vārda dienas: Ginters, Guntra, Marianna, Иавн, Макар, Лука Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Pasaulē

Krievijas vēlēšanu rezultāti nepārsteidz

19.09.2016
Krievijā svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā partija "Vienotā Krievija".

Par to pēc vairāk nekā puses nodoto biļetenu saskaitīšanas informēja Centrālā vēlēšanu komisija. Vēlētāju aktivitāte bijusi  vien 47%.  






Bez pārmaiņām

Spēku samērs parlamentā nemainīsies – varas partija nodrošināja sev vairākumu, Valsts domē būs pārstāvētas četras partijas, un nebūs pārstāvēta opozīcija. 

"Vienotā Krievija" pēc partiju sarakstiem saņēmusi gandrīz 54% balsu. Otrajā vietā ir Komunistiskā partija ar nepilniem 14%, un no tās nedaudz atpaliek Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti. 

Vēl domē iekļuvusi partija "Taisnīgā Krievija" ar 6% balsu.

Arī vienmandāta apgabalos līdere ir “Vienotā Krievija”. Tās pārstāvji saņēmuši vismaz 200 no 225 vietām.

Valsts domē ir 450 deputāti. Pusi ievēl pēc partiju sarakstiem, otru pusi vienmandāta apgabalos.

Politologs Kārlis Daukšts intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šajās vēlēšanās nebija gaidāmi pārsteigumi. Līdz šim Valsts dome nav pildījusi savas funkcijas kā likumdevēja un arī nepildīs, jo galvenais spēka avots ir prezidenta administrācija.

Ne velti Valsts domi sauc par “likumu printeri” – likumi nāk no prezidenta administrācijas un tiek apstiprināti bez izmaiņām, norādīja Daukšts.

Politologs Juris Rozenvalds intervijā LTV  “Rīta panorāmai” prognozēja, ka vēlēšanu rezultāti īpaši neietekmēs Krievijas attiecības ar Latviju, jo Krievijas ārpolitika ilgstoši  atkarīga no viena cilvēka, tāpēc attiecības ar Latviju un rietumvalstīm nemainīsies.

Savulaik Krievijas konstitūcija veidota vienam cilvēkam – toreizējam prezidentam Borisam Jeļcinam, un līdz ar to Valsts domei zināmā mērā ir dekoratīvas funkcijas, sacīja Rozenvalds.

Ziņo par masveida pārkāpumiem

Neatkarīgie vēlēšanu novērotāji ziņo par daudziem pārkāpumiem.  Fiksēti gadījumi, kad cilvēki balso iecirkņos, kuros nav reģistrēti, kā arī nodod balsis citu vietā. 

Pirms vēlēšanām mēs atkārtoti brīdinājām, ka dažādu uzņēmumu darbiniekiem un celtniekiem, kuri nedzīvo Maskavā, piespiež izņemt izziņas, kas ļauj balsot galvaspilsētā. Tas nepieciešams, lai vēlēšanu dienā viņus nosūtītu uz vajadzīgo vēlēšanu iecirkni un viņi nobalsotu par to, ko vajag, palielinot vēlētāju aktivitāti un palielinot kādas partijas iespējas iekļūt parlamentā, vēsta "Golos" aktīvisti.
Vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" aktīvisti mēģināja pierādīt vēlēšanu falsifikācijas, piemēram, novērojot autobusus, kuri veda vēlētāju grupas balsot uz noteiktiem iecirkņiem.  

Piemēram, Rostovā pie Donas videokameras fiksējušas, kā vēlēšanu komisijas pārstāvji urnās masveidā met vēlēšanu biļetenus. Centrālā vēlēšanu komisija arī brīdinājusi, ka pārkāpumu dēļ varētu atcelt balsošanas rezultātus Altaja reģionā. Vēlēšanas Krievijā novēro arī kustība „Golos – par godīgām vēlēšanām”.

“Mūsu grupas mēģināja braukāt pakaļ šiem autobusiem, bet, ja vadītājs redzēja, ka  ir “aste”, uzreiz veda savus "audzēkņus" uz, piemēram, celtniecības objektiem, it kā strādāt. Diemžēl mums ir maz cilvēku, maz novērotāju, lai mēs varētu tērēt daudz laika ķerot šos pārkāpējus,” atzina vēlēšanu novērotāja Jeļena Vorkova.

Opozīcija sagrauta

Opozīcija šajās vēlēšanās ir sagrauta – partija “Jabloko” ieguva vien 1,5%, bet nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova savulaik vadīta partija “Parnas” – vien 0,6%.  
Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs un prezidents Vladimirs Putins uzrunāja Krievijas iedzīvotājus jau drīz vien pēc iecirkņu slēgšanas, paziņojot, ka viņu partija uzvarēja, jo vēlētāji redzēja varas partiju vēlmi strādāt.

Daukšts skaidroja, ka opozīcija Krievijā marginalizēta, izmesta no politisko procesu apspriešanas. 

Politologi norādīja, ka opozīcijas neveiksmi veicināja arī zemā aktivitāte.  

"Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venedikrovs pauda, ka tā ir politisko partiju vaina.

“Uzvarētāji uzskatīja, ka viņi tik un tā uzvarēs, mazās partijas acīmredzami uzskatīja, ka tās tik un tā netiks, un tāpēc elektorāta mobilizācija bija nepietiekoša. Visiem bija jāatved savi vēlētāji uz iecirkņiem, viņu vietā to neviens nevarēja izdarīt - ne prezidents, ne premjers,” sacīja Venediktovs. 

Daukšts uzskata, ka zema aktivitāte liecina par “virtuves politiku”- cilvēki apspriež politiku virtuvē un nav gatavi piedalīties, īpaši tas bija redzams Sanktpēterburgā, kur vēlēšanās piedalījās vien 30% balsstiesīgo.  
Tvnet.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top