Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju diena pulcina pustūkstoti viesu

17.07.2019
Aizvadītajā nedēļas nogalē krāšņi un radoši aizvadīta nu jau trešā Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju diena, kurā vietējo amatnieku, saimnieku un tūrisma jomas pārstāvju sagādāto piedāvājumu izbaudīja rekordliels dalībnieku skaits – šajā dienā Rāznā viesojās apmēram pieci simti interesentu.

“Visiem kopā mums izdevās vairākiem simtiem cilvēku parādīt Rāznas Nacionālā parka dabas un kultūrvēstures objektus, amatu prasmes, latgaliešu viesmīlību, uzņēmību un aizrautību, kā arī iesēt cilvēkos vēlmi atgriezties šeit atkal un atkal. Partnerība, kopība, mērķu vienotība – tie ir spēka avoti, kuri veicina cilvēku labklājību un ir būtiski Rāznas Nacionālā parka kā vienota tūrisma galamērķa attīstīšanai,” atzīmē dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.

Šogad Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju diena notika jau trešo gadu un 13.jūlijā visas dienas garumā ceļotājus gaidīja 23 dabas, kultūrvēstures un amatu pieturās.

Dabas izglītības centrā “Rāzna” bija skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes mākslinieces Daigas Segliņas oriģinālzīmējumu izstāde. D. Segliņas zīmētie augi un dzīvnieki apmeklētājiem radīja apbrīnu un vēlmi arī pašiem iemācīties ko uzzīmēt pašas mākslinieces vadītajā meistarklasē. Savukārt ceļotāju dienas izskaņā Lūznavas muižā un parkā norisinājās Sikspārņu nakts pasākums.

“Iedvesmoto ceļotāju labie vārdi un atsauksmes rada pārliecību, ka pasākums ir lieliska iespēja reklamēt Rāznas Nacionālo parku kā tūrisma mērķi nesteidzīgai un dabai draudzīgai atpūtai un veicināt sadarbību,” piebilst R. Indriķe. Piemēram, Jana no Jūrmalas pauž: “Šī ir lieliska ideja. Te iedvesmo tas, ka jebkurš cilvēks var izdomāt, kā atrast savu sirdsdarbu, strādāt Latvijā. Tagad es zināšu, kur vēlreiz atbraukt”.

“Gribu pateikties katram akcijas dalībniekam par ieguldīto darbu, spēku un apņēmību, lai ikdienā veidotu un uzlabotu savu piedāvājumu un Ceļotāju dienā parādītu savu veikumu citiem. Priecājos, ka ar katru gadu Rāznas NP ceļotāju diena aug plašumā un pulcē arvien vairāk gan akcijas dalībnieku, gan apmeklētāju. Ja pirmajā ceļotāju dienā runājām par aptuveni 150 apmeklētājiem, tad šogad ceļotāju dienā piedalījās apmēram 500 apmeklētāji,” stāsta R. Indriķe.

Ceļotāju dienu Rāznas Nacionālajā parkā rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Rēzeknes, Ludzas un Dagdas novada pašvaldībām un uzņēmējiem, kuri darbojas nacionālā parka teritorijā. Ceļotāju dienas tradīcija Rāznas Nacionālajā parkā aizsākta 2017.gadā, svinot nacionālā parka desmitgadi.



Rezekneszinas.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top