Pirmdiena,
22.jūlijs 2019
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina, Александра, Кирилл, Федор, Панкрат Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Lasītāju klubiņš aicina uz tikšanos

13.07.2016
2016. gada 20. jūlijā plkst. 15.00 Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītāju klubiņš „LASIS” aicina uz tikšanos grāmatu draugus. Šoreiz runāsim par mūsu novadnieces, rakstnieces, žurnālistes un šī gada jubilāres Monikas Zīles daiļradi.

Ja esat lasījuši M. Zīles darbus, nāciet un dalīsimies pārdomās par izlasīto. Ja neesat lasījuši nevienu rakstnieces darbu, nāciet – uzzināsiet!

No 18. jūlija bibliotēkas lasītavā būs apskatāma novadpētniecības materiālu izstāde, veltīta M. Zīles daiļradei. Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir vairāk kā 30 M. Zīles grāmatas. Jaunākās grāmatas: „Dullā dzeguze” (2015), „Sapnis par Heidelbergu” (2015), „Vārdotājas brīvdienas” (2014), „Nepareizais ķēķis” (2013), „Vientuļo spīganu dārzs (2013)”, „Ar tādām neprecas” (2012), „Pati sev māsa” (2011), „Melna zivs nakts upē” (2011), „Pīrādziņ, atvaino!” (2011), „Vīrietis vēsai vasarai” (2010), „Mana mīļākā nams” [2010], „Pati sev māsa” (2009), „Trīs košas dāmas” (2009), „Vasaras namiņš” (2007), „Zupa ar circeņiem : mazliet pavārgrāmata” (2007), „Nerīga” (2006), „Notikumi ar labām beigām” (2005), „Mana mīļākā nams ” (2005).

Neliels ieskats Monikas Zīles biogrāfijā:

M. Zīle pasaulē nāca 1941. gada 20. jūlijā Rēzeknes rajona Petušku sādžā. Viņas vecāki bija ļoti strādīgi un ar lieliem nākotnes nodomiem, taču 1952. gadā tēvs aizgāja aizsaulē no plaušu tuberkulozes. Monika vienmēr ir uzsvērusi, ka izglītību ieguva, pateicoties mammas un vecāsmātes pašaizliedzībai un radu atbalstam.

1955. gadā pabeigusi Rēznas 1. septiņgadīgo skolu, Monika sāka mācības Rēzeknes 1. vidusskolā. 1959. gadā ar sudraba medaļu absolvējusi vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes neklātienes nodaļā.

Monika sadarbojās ar Rēzeknes laikrakstu „ZnamjaTruda”, kura redakcijā 1961. gadā sāka strādāt par korektori. Tur viņa arī satika no Kurzemes strādāt atbraukušo Aivaru Zīli, un 1962. gadā abi pārcēlās uz Saldu. Monika strādāja laikraksta „Padomju Zeme” redakcijā, publicējās arī „Padomju Jaunatnē”. Tad sekoja darbs Liepājas pilsētas laikrakstā „Komunists” un avīzē„Cīņa”.

1978. gadā M. Zīle sāka vadīt „Padomju Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gadā aizgāja strādāt uz žurnālu „Padomju Latvijas Sieviete”. 1998. gadā, nolēmusi kalpot rakstniecībai, M. Zīle aiziet no „Sievietes” redakcijas, pievēršas arī politiskajai darbībai un rudenī tiek ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 2004. gadā sākusi strādāt par galvenās redaktores vietnieci „Latvijas Avīzē”, ar kuru sadarbojās jau daudzus gadus, bieži tur publicējoties un kļūstot pazīstama lasītājiem.

Lielu darbu Monika ir ieguldījusi arī rakstniecībā, viņas romāni ir iecienīta lasāmviela gan dzimtajā Latgalē, gan citviet Latvijā. Savu saikni ar Latgali Monika uzsver pastāvīgi, uzskatīdama par vērtību gan dzimtajās mājās aizvadīto bērnību, gan latgaliešu valodu.

Informāciju sagatavoja

Ruta Suseja
Rezekneszinas.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzeknē būvēs jaunu daudzdzīvokļu māju
Piedevām prognozēju lielus siltuma zudumus. Sīkāk...
Rēzeknē būvēs jaunu daudzdzīvokļu māju
Arhiteknoniski neveiksmīgs projekts. Neproporcionāls jumts un nevajadzīgas slīpās sienas, kas iekštelpu plānojumā radītu nepraktisku plānojumu. Arhitekts iespējams ir gulējis studiju kursa lekcijās, kur tika runāts par proporcionālu arhitektūru un cilvēka labsajūtas atkarību no tās. Estētika pieklibo. Racionalitate arī. Drīzāk izkatas pēc veca paneļu sērijas ēkas "apaudzēšana" ar neracionālām piebūvēm. Taupīt var arī citādos veidos, bet ne uz estētiku. Sīkāk...
Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
"atbrīvotāju piemineklis" ir mazsvarīgāks un tā atcere ir jaunāka nekā kongresa piemineklim. Neaizmirsi, ka Latgales kongress notika vēl tad, kad daži tā sauktie "atbrīvotāji" nebija dzimuši. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top