Pirmdiena,
16.Septembris 2019
Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs, Василиса, Петр, Юхим Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - Staņislavs Vaikulis

24.11.2017
24. novembrī 130 gadu katoļu garīdzniekam monsinjoramun publicistam Staņislavam Vaikulim (1887–1961).

Priesteris S. Vaikulis līdzdarbojies vairākos katoliskos laikrakstos un kalendāros, rediģējis, tulkojis, sastādījis tautā populāras lūgšanu grāmatas. 


Ja baznīckungs bijis kādu notikumu aculiecinieks, vērtīgo informāciju uzrakstījis un publicējis, piemēram, par 1915. g. cīņām Daugavpils apkārtnē Pirmajā pasaules karā„Drywas“oktobra numuros.

No latgaliešu Pēterpils laikiem viņš atceras kādu nebūtībā aizgājušu Franča Kempa garadarbu – dziedājumu„Latvija“:Cik maņ zynoms, šudiņ šys dzīdōjums nav dabojams. Es nazynu,vai kaidreiz jys ir bejis nūdrukōts.Un tūmār dzīdōjums „Latvija“ peļnej byut atmynāts un izcalts. Atmūdas gaiļus Kempa darynōjums sastodeja golvonū programas daļu Pīterpiļs latgalīšu svātku izreikōjumūs.Tymūs laikūs svātku izreikōjumi naapsagōja bez dzeivajom biļdem. Uz skotuves pasaroda laika vecs, vai vaidelots, ar garu sērmu borzdu un kauneigi koktā stōvušai, gondreiž nūsaslāpušai jaunovai Latvijai klausūtīs, nūdeklamej garu atmūdas blōzmas apgarōtu dzīdōjumu. Šei deklamēšona beja nogla svātku izreikojumā.Un cik jūsmeigi tū mōceja izpiļdeit Ont.Skrinda!

Var dažaidi sprīst par pošu dzīdōjumu.Vīnā ūtrā vītā var tam pīspraust vēsturisku napatīseibu, dažam var napatikt pārāk solkono tautyskō romantika. Daudz kas tur naizteikts leidz golam, tō ari navarēja praseit un gaideit tymūs laikūs. (..)

Atkōrtoju: šudiņ šytys myusu jau nasajvyusmōtu. Asam sasnāguši daudz vairōk,nakai dzejnīkam beja atļauts sapņōt. Bettymūs laikus šytū dzērdēt beja lels pōrdzeivōjums. Īspaids vīnmār beja ļūti dziļšun palīkūšs. Atzeimejams tys, ka sacarātōjs ni ar pusvōrdu namiņ Latgolu: tōsvītu vyscauri ījem Latvija. Dzejōjums nūdar kai vēsturisks dokuments par Latgolas atmūdas ideoloģiju un programu tautyski-kuļturalā dorba laukā.

Tys, kam ir parosts pīmest separatizmu, tautas mūdynōšonas dorbā ir bejistikai latvīts, tautas mīļōtōjs, tautas vīneibas sludynōtōjs, gaišredzeigs nokūtnes sveicējs. Taidi beja vysi atmūdas laiku darbinīki. Jā, vālōk nōce zynoma viļšonōs,zynoma svōrsteišonōs, meklēšona, tod tūnivīnam nav breivi uzskateit kai atsakōpšonu nu poša jyusmom, sapnim, kai muguras pagrīzšonu poša īsōktai vogai, voipat poša nūstrōdōtō dorba cēlīņa pūsteišonu. Jo kaids baltīšu šovinists šytai dūmoj, tys pyrmā kōrtā napazeist vēsturisku apstōkļu. (..)

It kai latgalīts F. Trasuns – dūmojams vīnspats – byutu apvīnōjis latvīšu tautas daļas. Tei ir vēsturiskō napatīseiba. Nimoznanūlīdzūt un naapstreidūt F. Trasuna nūzeimi, jōsoka un jōpastreipoj, ka arimyusu citim atmūdas laiku darbinīkimir lela daļa tautas vīneibas slūdynōšonas dorbā. F. Trasuns vīns pats lelō dorba nabyutu veicis. Kas var apstreideit brōļu Skrindu lelū īspaidu tautas mūdvynōšonas dorbā. Gūdam mynams ari F. Kemps. Laiari kai mes skatejušīs uz sacarātōja tōlōkajom gaitom, lai ari kai mes nūvērtējuši myusu styprōkō atmūdas calmlauža politiskū karjeru, mums tūmār nav joaizmērst, ka bez „Tāvu Zemes“, „Uz jaunu Godu“ un „Latvijas“ sadzejōtōja un bez „Gaismas“ redaktora Latgolas atmūdu nimoz nav varams apskateit.

 

Latgales dati, http://latgalesdati.du.lv/11/24
Latgolas Škola, 1929, nr. 9.
Publicitātes foto
Sandra Ūdre, žurnāls „A12“
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzekniešus aicina piedalīties protesta zibakcijā pie domes
20 gabali, kopā ar pieturā stāvošiem. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Nui, golvonuo problēma ir volūda! Mēs varam byut plyki, vergi, bez dorba, nabadzeigi, vysu izpuordavuši svešinīkim, bet juoceinās par volūdu! Tei ir latgalīšu miseja i vīneiguo jāga! Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Latvijā galvenā problēma - latviešu valoda, Latgalē - latgaļu volūda , citu problēmu nav Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top