Svētdiena,
15.Decembris 2019
Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna, Иван, Панас, Андрей Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - Marta Skuja

10.11.2017
Kas dzeive ir, kas dorbs, kas zīduošonuos tautai,/ Jo myužs – tik bultas skrējīņs straujs, kas šaipus mērka kreit!/ Tod lobōk nabyut, lobōk bultai naizšautai... Tā sonetu oktāvā „Vysvolda gols“ (1940)Marta Skuja (īst. v. Valērija Galvanovska, 1915–1946) 13. gs. Jersikas bojāeju poētiskai analoģijai ar 1940. notikumiem.






1946. g. naktī no 12. uz 13. novembrī dzejniecei 32 gadu vecumā, piecu gadu vecas meitiņas mammai Rīgas centrālcietumā tika izpildīts nāvessods . Valērija strādāja Latvijas Valsts izdevniecībā, 1940. g. janvārī bija laimīgi precējusies ar rakstnieku Viktoru Munduru. 1941. g. vīru arestēja un izsūtīja uz Sibīriju, nezināmos apstākļos viņš gāja bojā.

Vācu okupācijas laikā Valērija pārcēlās uz Daugavpili, V. Loča izdevniecībā strādāja par sekretāri un rakstīja arī pati. Viņas dzejoļu krājums „Naziņā“ literāro darbu konkursā ieguva 3. vietu. Padomju okupācijas laikā Valērija iesaistījās nacionālo partizānu cīņās, rediģēja pagrīdes avīzi, uzņēmās kustības vadību.


Viņu nodeva viņas līdzstrādnieks, NKVD spiegs Jānis Klimkāns. Arests notika 1945. decembrī vilcienā uz Rīgu. Meitiņa Silvija gulējusi, kad pamuodusies, mammas vairs nav bijis. Silvija dzīvo Jekaterinburgā, viņu apciemojis Leonhards Latkovskis, vākdams materiālus Martas Skujas zinātniskajai biogrāfijai, bet pats pāragri devies mūžībā  (par viņa iecerēm lasiet „A12“ 2014. g. nr. 5 (14)).


Neaizmirsīsim, ka ne reizi vien Latgales sievietes spējušas uzņemties pat militāras cīņas vadību. 1806. g. 13. novembrī Viļņā dzimusī, bet Līksnā dzīvojusī Emīlija Plātere (Emilia Broel-Plater), saukta par Latgales Žannu D’Arku, kas bijusi viņas sievietes ideāls.1830. g. novembrī,poļu sacelšanās sākumā grāfiene kopā ar savu brālēnu nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi sev vairāku simtu vienību, kuras priekšgalā pati jājusi.


 M. Skuja. Naziņā, 2012, 94. lpp.
Tāvu zemes kalendars 2015, 2014, 302.-306.  lpp.
J. Razbainīks.Pūļu sasaceļšonys atbolsi Latgolā. 2015, 30. dec. http://www.lakuga.lv




Sandra Ūdre,
žurnāls „A12“
Foto: Tāvu zemes kalendars 2015, 303. lpp

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
Skol ieces meita 12.05.2019 17:34
Kas aizsarga Jāņa Klimkāna dzīvi. Esot biji skolotājs Preiļos un Kandavā. Vai tad nevar dot mums, cietušajiem, info par īsto naves iemeslu, ka ritējusi dzīve
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknes dome Ziemassvētku rotājumu iegādei plāno iztērēt līdz 24 200 eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Kādu egli Jūs plānojat uzstādīt mājās Ziemassvētku laikā?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Pats saprati, ko uzrakstīji? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Varbūt sāc pats kaut ko veidot? :))) Varbūt Tev sanāks lieliski materiāli un nauda būs tērēta vietā? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Novēlu, lai 2020.gadā valsts šādiem diletantiskiem raidījumiem nedod naudu! Varēsiet par privāto naudu taisīt "U mums v Latgaliji" un varēsiet no rīta līdz vakaram intervēt čiuļus un citus nelatgaliešus.
Manu un citu nodokļu maksāto naudu valsts deva šim raidījumam, lai tas rūpētos par latgaliešu valodu un identitāti. Tā kā raidījums nerūpējas ne par valodu, ne latgalisko identitāti, tad ceru, ka NEPLP uzklausīs manus iebildumus, un nākošajā gadā sabiedriskajā pasūtījumā atbalstīs citu producentu raidījumus, kas ir latgaliski.
Manuprāt, "dīvāna eksperti" ir tiesīgi izteikties par sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radītiem raidījumiem un to slikto kvalitāti. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top