Ceturtdiena,
9.aprīlis 2020
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Мануил, Мефодий, Мотрена, Феодосий Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - Marta Skuja

10.11.2017
Kas dzeive ir, kas dorbs, kas zīduošonuos tautai,/ Jo myužs – tik bultas skrējīņs straujs, kas šaipus mērka kreit!/ Tod lobōk nabyut, lobōk bultai naizšautai... Tā sonetu oktāvā „Vysvolda gols“ (1940)Marta Skuja (īst. v. Valērija Galvanovska, 1915–1946) 13. gs. Jersikas bojāeju poētiskai analoģijai ar 1940. notikumiem.






1946. g. naktī no 12. uz 13. novembrī dzejniecei 32 gadu vecumā, piecu gadu vecas meitiņas mammai Rīgas centrālcietumā tika izpildīts nāvessods . Valērija strādāja Latvijas Valsts izdevniecībā, 1940. g. janvārī bija laimīgi precējusies ar rakstnieku Viktoru Munduru. 1941. g. vīru arestēja un izsūtīja uz Sibīriju, nezināmos apstākļos viņš gāja bojā.

Vācu okupācijas laikā Valērija pārcēlās uz Daugavpili, V. Loča izdevniecībā strādāja par sekretāri un rakstīja arī pati. Viņas dzejoļu krājums „Naziņā“ literāro darbu konkursā ieguva 3. vietu. Padomju okupācijas laikā Valērija iesaistījās nacionālo partizānu cīņās, rediģēja pagrīdes avīzi, uzņēmās kustības vadību.


Viņu nodeva viņas līdzstrādnieks, NKVD spiegs Jānis Klimkāns. Arests notika 1945. decembrī vilcienā uz Rīgu. Meitiņa Silvija gulējusi, kad pamuodusies, mammas vairs nav bijis. Silvija dzīvo Jekaterinburgā, viņu apciemojis Leonhards Latkovskis, vākdams materiālus Martas Skujas zinātniskajai biogrāfijai, bet pats pāragri devies mūžībā  (par viņa iecerēm lasiet „A12“ 2014. g. nr. 5 (14)).


Neaizmirsīsim, ka ne reizi vien Latgales sievietes spējušas uzņemties pat militāras cīņas vadību. 1806. g. 13. novembrī Viļņā dzimusī, bet Līksnā dzīvojusī Emīlija Plātere (Emilia Broel-Plater), saukta par Latgales Žannu D’Arku, kas bijusi viņas sievietes ideāls.1830. g. novembrī,poļu sacelšanās sākumā grāfiene kopā ar savu brālēnu nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi sev vairāku simtu vienību, kuras priekšgalā pati jājusi.


 M. Skuja. Naziņā, 2012, 94. lpp.
Tāvu zemes kalendars 2015, 2014, 302.-306.  lpp.
J. Razbainīks.Pūļu sasaceļšonys atbolsi Latgolā. 2015, 30. dec. http://www.lakuga.lv




Sandra Ūdre,
žurnāls „A12“
Foto: Tāvu zemes kalendars 2015, 303. lpp

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
Skol ieces meita 12.05.2019 17:34
Kas aizsarga Jāņa Klimkāna dzīvi. Esot biji skolotājs Preiļos un Kandavā. Vai tad nevar dot mums, cietušajiem, info par īsto naves iemeslu, ka ritējusi dzīve
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
“Ģimenes uzņēmums” atkal saņem Rēzeknes domes pasūtījumu
Ja pirmajos valdīšanas gados Bartaševičs nedaudz uzmanīgāk shēmoja, tad tagad viņš ir sapratis, par ko KNAB un Valsts kontrole viņu var uzraut uz zara, un par ko nevar, kā rezultātā viņš, kas attiecas uz Latgaliju un nu jau arī B & B struktūru, ir galīgi no spolēm nolecis. Bet KNAB un VK tikai rokas plāta. Sīkāk...
Latvijā nomirusi sirmgalve, kurai bija Covid-19
ha-ha- nekāda korona viņai nebija, 99 gadi Sīkāk...
Rēzeknes domei ir 64 000 eiro “Open place” rīkošanai
Ārpus savas "derevņas" kino festivāls nevienam nav zināms, pat ne Latgales līmenī. Šķiet, ka neko vairāk par izbraukuma plezīru dažiem Krievijas artistiem un kopēju fotosesiju vietējiem zīmuļiem tas nenozīmē. Ja mūsu varasvīri tā mīl kino, vai nebūtu labāk organizēt izklaides pasākumus pašmāju - Latvijas kino un teātra personībām, kuras šobrīd nedzīvo spoži? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top