Trešdiena,
26.februāris 2020
Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra, Светлана, Зоя, Степан, Семен Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - Marta Skuja

10.11.2017
Kas dzeive ir, kas dorbs, kas zīduošonuos tautai,/ Jo myužs – tik bultas skrējīņs straujs, kas šaipus mērka kreit!/ Tod lobōk nabyut, lobōk bultai naizšautai... Tā sonetu oktāvā „Vysvolda gols“ (1940)Marta Skuja (īst. v. Valērija Galvanovska, 1915–1946) 13. gs. Jersikas bojāeju poētiskai analoģijai ar 1940. notikumiem.






1946. g. naktī no 12. uz 13. novembrī dzejniecei 32 gadu vecumā, piecu gadu vecas meitiņas mammai Rīgas centrālcietumā tika izpildīts nāvessods . Valērija strādāja Latvijas Valsts izdevniecībā, 1940. g. janvārī bija laimīgi precējusies ar rakstnieku Viktoru Munduru. 1941. g. vīru arestēja un izsūtīja uz Sibīriju, nezināmos apstākļos viņš gāja bojā.

Vācu okupācijas laikā Valērija pārcēlās uz Daugavpili, V. Loča izdevniecībā strādāja par sekretāri un rakstīja arī pati. Viņas dzejoļu krājums „Naziņā“ literāro darbu konkursā ieguva 3. vietu. Padomju okupācijas laikā Valērija iesaistījās nacionālo partizānu cīņās, rediģēja pagrīdes avīzi, uzņēmās kustības vadību.


Viņu nodeva viņas līdzstrādnieks, NKVD spiegs Jānis Klimkāns. Arests notika 1945. decembrī vilcienā uz Rīgu. Meitiņa Silvija gulējusi, kad pamuodusies, mammas vairs nav bijis. Silvija dzīvo Jekaterinburgā, viņu apciemojis Leonhards Latkovskis, vākdams materiālus Martas Skujas zinātniskajai biogrāfijai, bet pats pāragri devies mūžībā  (par viņa iecerēm lasiet „A12“ 2014. g. nr. 5 (14)).


Neaizmirsīsim, ka ne reizi vien Latgales sievietes spējušas uzņemties pat militāras cīņas vadību. 1806. g. 13. novembrī Viļņā dzimusī, bet Līksnā dzīvojusī Emīlija Plātere (Emilia Broel-Plater), saukta par Latgales Žannu D’Arku, kas bijusi viņas sievietes ideāls.1830. g. novembrī,poļu sacelšanās sākumā grāfiene kopā ar savu brālēnu nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi sev vairāku simtu vienību, kuras priekšgalā pati jājusi.


 M. Skuja. Naziņā, 2012, 94. lpp.
Tāvu zemes kalendars 2015, 2014, 302.-306.  lpp.
J. Razbainīks.Pūļu sasaceļšonys atbolsi Latgolā. 2015, 30. dec. http://www.lakuga.lv




Sandra Ūdre,
žurnāls „A12“
Foto: Tāvu zemes kalendars 2015, 303. lpp

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
Skol ieces meita 12.05.2019 17:34
Kas aizsarga Jāņa Klimkāna dzīvi. Esot biji skolotājs Preiļos un Kandavā. Vai tad nevar dot mums, cietušajiem, info par īsto naves iemeslu, ka ritējusi dzīve
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest
Aptauja
Cik bieži Jūs apmeklējat koncertzāli "GORS"?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Slāvu kultūras nedēļa Rēzeknē
tā slāvu kultūras nedēļa kaut kā ievilkusies,tā ienāca kopā ar līdzšnējo mēru. biju nodzīvojis padomijā līdz sirmiem matiem, neko nezināju par tādām masļenicām, a tagad ik pa brīdim kas jauns. Sīkāk...
Nosaki savu holesterīna līmeni bez maksas
Un kā ar tiem, kas strādā? Es,piemēram, nevaru tikt nevienā no tiem datumiem norādītajā laikā. Sīkāk...
Rēzeknes novadā no ūdens izcelts bojā gājis cilvēks
brīnos vai mūsu apkaimē, kur visu ziema bija plusos, varēja atrast ledu.21. gs. dullie Daukas nekur tālu nebij tikuši, tik vien tos pārsimts metru......


Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top