Ceturtdiena,
19.Septembris 2019
Vārda dienas: Muntis, Verners, Михаил, Кирилл, Зиновий, Архип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - Ušpeļi

24.10.2017
Uz ceļa rādītāja uzraksts „Dūbes“. Cita pēc citas operatora un mūsu acīm paveras lauku mājas ar podnieku cepļu kūpošiem siluetiem. (..) Operatora skatījuma īpašā fokusējumā – māju puduris skaistā mežu ielokā. No tām tuvojas Antons un Jūlija Ušpeļi. Nelielā atstatumā no viņiem – dēli: Antons jaunākais, Pēteris un Viktors. Pēc neliela brīža – Pētera dēls Andris, Antona dēls Aivars. Diktora balss: „Ušpeļu dzimta, kas podnieku tradīcijas turpina jau piektajā paaudzē. – Tā Ušpeļu dzimtas pieteikumu dokumentālas filmas formātā realizētu mākslas zinātnieks un kultūrvēsturnieks profesors Pēteris Zeile.




Savukārt mākslas zinātnieks un Latgales podniecības patrons Jānis Pujāts šīs vietas fenomenu raksturojis šādi:Dūbu sādža ir sens mežstrādnieku centrs. Sādžas nomalē no senseniem laikiem ir bijušas deguta dobes. Vecākie ļaudis vēl tagad zina tās vietas un deguta cepļu pamatus. Domājams, deguta dobes – „dūbes“, kā paši vietējie ļaudis izrunā šo vārdu, ir arī devušas sādžai nosaukumu „Dūbes“.


Latgales vidienes podniecības reģionā keramikai ir vēsturiski dziļš sakņojums. Šajā apvidū ir daudzi pilskalni un apmetnes – Krupeniški, Piliški, Kristopāni, kur arheoloģiskie izrakumi apliecina augstu keramikas kultūru jau pirms vācu iebrukuma latgaļu apdzīvotās zemēs. (..) Pats Feimaņu ezers, kura tuvākajā apkaimē pēdējā gadsimtā dzīvojuši vairāk nekā 200 keramiķi, ir dziļas keramiskās kultūras liecinieks.


Tieši oktobra mēnesī mūžībā aizgājuši divi Ušpeļu dinastijas vīri: 1993. gada 19. oktobrī miris Antons Ušpelis seniors, 2003. gada 28. oktobrī mūžībā aizgāja Pēteris Ušpelis, bet 2015. gada 26. augustā – viņa brālis Antons Ušpelis juniors.


Par „Dūbu“ fenomenu Pētera dēls Andris: Dūbēs jī navarēja nabyut sovaižuoki. Puorsvorā vysi, kas dzeivuoja Dūbēs, ir bejuši pūdnīki. Nu suoku jī gon beja daguta dadzynuotuoji i kaļvi. A kuramā šaļtī zemnīks (zemledelet) par pūdnīku palyka, nav eisti nuskaidrojams. Ka pasavērt 1895.–1897. g. tautys skaiteišonys īrokstus, tī raksteja, ka pūdnīks (gončar) ir papyldu nūdarbe.


Dūbēs vysi dzeivuoja cīš draudzeigi. Cepli bejuši miļzeigi. Kod kaidam vajadziejs kū izdadzynuot, kai vacuos filmuos ruoda, guojuši kai zūsu guojīnī da cepļa. Vysa vyrpuošona ustobā, a ceplis nazkur par kaidu gobolu. Vysi jāmuši pūdus i nasuši. Guojuši paleigā vīns ūtram. Glazēja kotrys pats, a cepļa likšona i kurynuošona beja kūpeja. Taids kai pasuokums jau tūlaik. Lobums, ka kurynuoja na vaira kai treis cepli godā. Mes sovā īlīkam ap 100–120 pūdu, tī saleida da 1000. Dorbi lykuos mozuoks cyts uz cyta viersā tai pīpiļdeja vysu cepli. Nabeja regžu. Kurynuošonys reižu beja moz, a kurynuoja ilgi – 24 stuņdis.
 
P. Zeile. Meistars no Ušpeļu dzimtas, 2007, 18. lpp.
J. Pujāts. Latgales keramika, 2002, 94., 59.–60. lpp.
A12, 2016, nr. 2 (23), 30. lpp.
Foto: Māris Justs
Sandra Ūdre, žurnāls „A12“
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top