Ceturtdiena,
19.Septembris 2019
Vārda dienas: Muntis, Verners, Михаил, Кирилл, Зиновий, Архип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - P.Apšinieks

29.06.2017
Latgales kultūras un valodas pētnieks trimdā Leonards Latkovskis par vienu ievērojamākajiem Latgales Pēteriem teicis: Kas gon Latgolā napazyna bazneickungu Pīteri Apšinīku? Jys beja sovaida, īpatnēja persona, jys nabeja parostō tipa cylvāks. Dažaidu slōņu vydā jys beja pōrrunu objekts.

Par ordinētu personu parasti tā nemēdz teikt. 


Pēteris Apšinieks (1887–1942) dzimis Gaigalavas pagastā 29. jūnijā (pēc jaunā stila 11. jūlijā), pēc cita avota – 22. jūnijā. Varbūt jo tāpēc pareizāk būtu viņa130. jubileju atcerēties tieši Pēterdienā. Izglītību iegūst Rēzeknē, tad Pēterpils 5. Valsts ģimnāzijā, garīgajā seminārā (1910–1915).


Jau skolas gados sāk rakstīt, kopš 1912. g. uzskatāms par pastāvīgu latgaliešu preses līdzstādnieku,ir 1917. g. Aprīļa kongresa dalībnieks. Jauno priesteri aizrauj arī sabiedriskais darbs – savās draudzēs dibina arī laicīgas biedrības, ceļ un atjauno ne tikai baznīcas, bet arī tautas namus. Par saviem līdzekļiem izdod katolisku mēnešrakstu „Kristus Karogs“, raksta arī vienkāršiem cilvēkiem saprotamas pamācošas ludziņas un jautras komēdijas, kur nebaidās izsmiet latgaliešu netikumus un pieminēt dažādas 20.–30. g. aktualitātes, piemēram, homoseksuālas attiecības starp vīriešiem lugā „Melkuli“.


Pēdējā draudze ir Baltinavā, te viņu atceras gan kā inteliģentu kultūras cilvēku, gan dusmīgu draudzes locekļu iekaustītāju (sitis pa galvu pat večiņām), gan lepnu spēkavīru (miesās bijis iespaidīgs). Viņam paticis ienākt ebreju bodītēs laikā, kad apgrozījies vairāk zemnieku, un saliekt krāsns kruķi vai kādu citu dzelzi, pārlauzt pakavu ar vārdiem: „Nu kū tu zemnīceņus muonej!“ Neviens cits neko tādu nevarējis. P. Apšinīka un vēl viena Pētera – bīkapa Stroda – literārais portretējums dots A. Rupaiņa nepabeigtajā romānā „Gaisa roti“ (Dzeive, 1961, nr. 46).


Ļaužu atmiņā viņš palicis arī ar teicienu „pūrā ar vysu dzīšmu gruomotu“. P. Apšinīkam nepaticis, ka draudzēs cilvēki neprot baznīcas dziesmām pareizi turēt meldiņus.


Domājis, ka jāizdod grāmata ar notīm un viss pareizi aizies. Bet cilvēki nepratuši notis, izdalītās grāmatas nav līdzējušas. Tā nu mūsu Pēteris palicis pūrā ar vysu dzīšmu gruomotu.
 
Latgolas Bolss, 1957, nr. 488.
Sauleite, 1937, nr. 6.
J. Svilāns, A. Budže. Latvijas Romas katoļu priesteri, I. 2008.
O. Slišāns. Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana. 2010.

Projektu,,Latgales ceļš žurnālā A12’’ atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma ,,Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā Latgales plānošanas reģionā’’
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Un vārds skūla ir angliskojums (skūl) vai vāciskojums (šūle)? Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top