Trešdiena,
24.jūlijs 2019
Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Ольга, Ефимия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Pagātnes fakti šodienai - P.Apšinieks

29.06.2017
Latgales kultūras un valodas pētnieks trimdā Leonards Latkovskis par vienu ievērojamākajiem Latgales Pēteriem teicis: Kas gon Latgolā napazyna bazneickungu Pīteri Apšinīku? Jys beja sovaida, īpatnēja persona, jys nabeja parostō tipa cylvāks. Dažaidu slōņu vydā jys beja pōrrunu objekts.

Par ordinētu personu parasti tā nemēdz teikt. 


Pēteris Apšinieks (1887–1942) dzimis Gaigalavas pagastā 29. jūnijā (pēc jaunā stila 11. jūlijā), pēc cita avota – 22. jūnijā. Varbūt jo tāpēc pareizāk būtu viņa130. jubileju atcerēties tieši Pēterdienā. Izglītību iegūst Rēzeknē, tad Pēterpils 5. Valsts ģimnāzijā, garīgajā seminārā (1910–1915).


Jau skolas gados sāk rakstīt, kopš 1912. g. uzskatāms par pastāvīgu latgaliešu preses līdzstādnieku,ir 1917. g. Aprīļa kongresa dalībnieks. Jauno priesteri aizrauj arī sabiedriskais darbs – savās draudzēs dibina arī laicīgas biedrības, ceļ un atjauno ne tikai baznīcas, bet arī tautas namus. Par saviem līdzekļiem izdod katolisku mēnešrakstu „Kristus Karogs“, raksta arī vienkāršiem cilvēkiem saprotamas pamācošas ludziņas un jautras komēdijas, kur nebaidās izsmiet latgaliešu netikumus un pieminēt dažādas 20.–30. g. aktualitātes, piemēram, homoseksuālas attiecības starp vīriešiem lugā „Melkuli“.


Pēdējā draudze ir Baltinavā, te viņu atceras gan kā inteliģentu kultūras cilvēku, gan dusmīgu draudzes locekļu iekaustītāju (sitis pa galvu pat večiņām), gan lepnu spēkavīru (miesās bijis iespaidīgs). Viņam paticis ienākt ebreju bodītēs laikā, kad apgrozījies vairāk zemnieku, un saliekt krāsns kruķi vai kādu citu dzelzi, pārlauzt pakavu ar vārdiem: „Nu kū tu zemnīceņus muonej!“ Neviens cits neko tādu nevarējis. P. Apšinīka un vēl viena Pētera – bīkapa Stroda – literārais portretējums dots A. Rupaiņa nepabeigtajā romānā „Gaisa roti“ (Dzeive, 1961, nr. 46).


Ļaužu atmiņā viņš palicis arī ar teicienu „pūrā ar vysu dzīšmu gruomotu“. P. Apšinīkam nepaticis, ka draudzēs cilvēki neprot baznīcas dziesmām pareizi turēt meldiņus.


Domājis, ka jāizdod grāmata ar notīm un viss pareizi aizies. Bet cilvēki nepratuši notis, izdalītās grāmatas nav līdzējušas. Tā nu mūsu Pēteris palicis pūrā ar vysu dzīšmu gruomotu.
 
Latgolas Bolss, 1957, nr. 488.
Sauleite, 1937, nr. 6.
J. Svilāns, A. Budže. Latvijas Romas katoļu priesteri, I. 2008.
O. Slišāns. Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana. 2010.

Projektu,,Latgales ceļš žurnālā A12’’ atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma ,,Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā Latgales plānošanas reģionā’’
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Bezmaksas braukšana: tas nav tik vienkārši
Visīstākais stulbums!!! Gribētos redzēt šo "gudro" personu, kura izdomāja šo sistēmu!
Bet mūsu mēra kungs pat reportierim neko nespēj atbildēt par šo visu, nemaz nerunājot, ka tāds cilvēks ir pilsētas saimnieks! KAUNS par mūsu pilsētu!!!! Sīkāk...
Rēzeknes slimnīcā atkārtoti atsaka palīdzību akūtai pacientei
Mēs arī ar to sastapamies.Viņš visus sūta ārstēties pie ģimenes ārsta.Lai gan smagā HOPS formā vajadzētu hospitalizēt lai naņemt slimības обострение vajadzētu stacionārā. Sīkāk...
Bezmaksas braukšana: tas nav tik vienkārši
Šāds autobusu kustības saraksts ir labs. Autobusi beidzot kursē biežāk. Nav problēma "pārsēšanās", bet cilvēku ieradums. Tad, kad ar savu negāciju izpaušanu un bļaustīšanos panāksim atgriešanos pie vecā saraksta, brauksim pilnīgi visi par maksu.Uz to mēs ejam ātriem soļiem. Pirms visu jauno noniecinām, padomājam par sekām, kas mūs sagaida. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top