Trešdiena,
24.jūlijs 2019
Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Ольга, Ефимия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Latvijas valsts simtgades svinības

24.01.2017
Kā ziņots, 20.janvārī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notika Latgales kongresa darba grupas tikšanās, uz to ieradās Kultūras ministre Dace Melbārde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards un  Latgales pašvaldību vadītāji.


Latvijas valsts simtgadi atzīmēs no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu valsts veidošanas stāstu. Nozīmīgu lomu tajā ieņem ar Latgali saistīti notikumi, kuru centrālā ass ir vēsturiskais Latgales kongress - Latgales pirms simts gadiem pieņemtais lēmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.
 
Šī gada maijā, atklājot Latvijas valsts simtgadi, Latgales Simtgades kongress un plaša norišu programmai būs viens no centrālajiem svinību atklāšanas notikumiem. Galvenie svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē no 22. aprīļa līdz 7. maijam un Daugavpilī 6. maijā. Ar daudzveidīgu pasākumu programmu tiks akcentēta Latgales nozīmība Latvijas valsts izveidošanā un izceltas Latgales vērtības.

Programma aptver laikposmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim, izceļot galvenos, ar valsts veidošanos saistītos notikumus un personības, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas stāstu.

 
2017. gads. Griba.
Izšķiršanās gads. Brūk impērijas, to vietā rodas ideoloģisks haoss un saasinās cīņa starp konkurējošām valsts idejām. Latvijas teritorijā atrodas gan Vācijas, gan bijušās Krievijas impērijas karaspēki, bet latviešu strēlnieki sāk zaudēt agrāko gadu vienotību. Par spīti šim nenoteiktības un apmulsuma mirklim, Latvijas vēsturisko novadu – Kurzemes, Vidzemes un Latgales – zemes padomes pauž skaidru atbalstu Latvijas autonomijai. Latvijas tauta un valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, sāk iegūt ļoti konkrētas aprises. Par šīs gribas izteicēju kļūst Latviešu pagaidu nacionālā padome un Demokrātiskais bloks.
 
2018. gads. Dzimšana.
Lielo pārmaiņu gads. Uz bijušo impēriju drupām Centrālajā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis. Šo vēstures piedāvāto iespēju logu izmanto arī Latvijas Republikas dibinātāji. 1918. gada janvārī Latvijas Pagaidu nacionālā padome uzsaukumā Latvijas pilsoņiem paziņo, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. 1918. gada 18. novembrī šo uzsaukumu vainago Latvijas Republikas dibināšana. Līdz ar valsts proklamēšanu tiek izveidots pagaidu likumdevējs – Tautas padome, par kuras priekšsēdētāju apstiprina Jāni Čaksti, un pagaidu valdība, kuru vada Kārlis Ulmanis.
 
2019. gads. Varonība.
Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā. Šo spēku intereses nesaskan ar neatkarīgas Latvijas valsts dibinātāju mērķiem – saglabāt neatkarīgu un demokrātisku valsti. Šajos trīsvaldības apstākļos sākas Latvijas valsts izšķirošā cīņa – Brīvības cīņas jeb Neatkarības karš. Līdzās latviešu strēlniekiem par Latvijas neatkarību cīnās krievu, ebreju, igauņu, poļu un citu tautu kareivji. Šo cīņu simboliskā kulminācija ir Bermotiāde un Rīgas atbrīvošana 11. novembrī, kaut gan karš vēl turpinās ar Latgales atbrīvošanu no lielinieku karaspēka un noslēdzas tikai 1920. gada augustā, kad tiek parakstīts miera līgums starp Latviju un Krieviju. Kaujās krīt tūkstošiem Latvijas armijas karavīru un civiliedzīvotāju. Taču paralēli karadarbībai notiek aktīvs darbs pie valsts pārvaldes, izglītības un kultūras institūciju veidošanas. Septiņdesmit gadus vēlāk Latvijā kulminē Atmoda, un tauta izsaka desmitgadēm apspiesto valstsgribu. Par spilgtu valstsgribas manifestācijas un nevardarbīgās pretošanās notikumu kļūst Baltijas ceļš.
 
2020. gads. Brīvība.
Latvijas ir atbrīvota un brīva izvēlēties savu attīstības ceļu. Dzimtenē atgriežas Pirmā pasaules kara bēgļi, bet Latvijas valstiskums sāk apgūt parlamentārisma pieredzi. 1920. gada aprīlī tiek ievēlēts pirmais parlaments – Satversmes sapulce, kas par Latvijas Valsts pirmo prezidentu ievēl Jāni Čaksti. Valdības īstenotā agrārā reforma ļauj lielam skaitam Latvijas pilsoņu iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas vairo sociālā taisnīguma sajūtu.2020. gads atgādina arī par Latvijas brīvībai nozīmīgu pagrieziena punktu – 1990. gada 4. maijā aprit trīsdesmitā gadskārta kopš deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas.
 
2021. gads. Augšana.
Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto. Tā ir pilntiesīgs spēlētājs starptautiskajā telpā. 1921. gada 22. septembrī Latvija tiek uzņemta tālaika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā. Latvijas valsts sāk atgūties no kara un politiskās nestabilitātes radītā posta. Bet septiņdesmit gadus vēlāk – 1991. gada 21. augustā – Latvija de facto izraujas no postošās PSRS okupācijas. Atsākas pašnoteikšanās, demokrātijas un izaugsmes laiks.
Rezekneszinas.lv 


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ

Komentāri (0-1/1)
Or 28.01.2017 10:15
Gods kalpot.
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Bezmaksas braukšana: tas nav tik vienkārši
Visīstākais stulbums!!! Gribētos redzēt šo "gudro" personu, kura izdomāja šo sistēmu!
Bet mūsu mēra kungs pat reportierim neko nespēj atbildēt par šo visu, nemaz nerunājot, ka tāds cilvēks ir pilsētas saimnieks! KAUNS par mūsu pilsētu!!!! Sīkāk...
Rēzeknes slimnīcā atkārtoti atsaka palīdzību akūtai pacientei
Mēs arī ar to sastapamies.Viņš visus sūta ārstēties pie ģimenes ārsta.Lai gan smagā HOPS formā vajadzētu hospitalizēt lai naņemt slimības обострение vajadzētu stacionārā. Sīkāk...
Bezmaksas braukšana: tas nav tik vienkārši
Šāds autobusu kustības saraksts ir labs. Autobusi beidzot kursē biežāk. Nav problēma "pārsēšanās", bet cilvēku ieradums. Tad, kad ar savu negāciju izpaušanu un bļaustīšanos panāksim atgriešanos pie vecā saraksta, brauksim pilnīgi visi par maksu.Uz to mēs ejam ātriem soļiem. Pirms visu jauno noniecinām, padomājam par sekām, kas mūs sagaida. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top