Pirmdiena,
22.jūlijs 2019
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina, Александра, Кирилл, Федор, Панкрат Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Atklās kapu pieminekli keramiķim A.Ušpelim

23.08.2016
27. augustā plkst. 12.00 Antonišķu kapsētā, Preiļu novadā tiks atklāts kapu piemineklis izcilajam Latgales keramiķim Antonam Ušpelim (1944. — 2015.). 

Antons Ušpelis dzimis 1944. gada 14. augustā Preiļu rajona Silajāņu pagasta Dūbēs kā trešais bērns tradīcijām bagātā Latgales podnieku dzimtā. Mīlestība pret mālu radusies bērnu dienās, palīdzot tēvam: mīcot mālus, veidojot svilpauniekus, kopā ar brāļiem iemēģinot podnieka ripu.




Ušpeļu dzimta ir vienīgā Latvijā, kura tiešā pēctecībā nu jau sestajā paaudzē nodarbojas ar podniecību. Pēctecība tiek nodota no tēva dēlam. Ap 1800. gadu Antonišķu muižas Dūbu sādžā (sens mežstrādnieku centrs; nosaukums radies no darvas (deguta) dedzināmām bedrēm) (tagad Riebiņu novads, Silajāņu keramikas šūpulis) atrodamas ziņas par Ignatu Ušpeli, kuram bijis dēls Staņislavs (dzimis 1837. g.). Staņislava laikabiedrs, zemnieks, deguta tecinātājs un izslavēts podnieks bija Polikarpa Vilcāna vectēvs Toms Vilcāns (1821.–1883.), kuru visi saukuši par „Vacū Tūmanu”. Arī par Staņislavu parādās ziņas, ka viņš virpojis podus. Staņislava un Apaļas (dzimusi 1847.g.) ģimenē ir trīs bērni – meitas Paulīne un Marija, jaunākais dēls Antons (1884.-1919.). Antona un Jūlijas Ušpeles (dzimušas Babres, 1886.-1927.) ģimenē 1912. gada 22. novembrī piecu bērnu ģimenē dzimst Antons Ušpelis. Savukārt Antona, kuram rados ir Babri un Kaļvas, un Jūlijas Ušpeles (dzimušas Kancānes, 1921.-1994.), kurai rados ir Paulāni, Vilcāni un Riuči, ģimenē ir seši bērni. Trīs no tiem – Antons (1944. – 2015.), Pēteris (1950.-2003.) un Viktors (dz. 1957.g.) par savu dzīves aicinājumu ir izvēlējušies podniecību. Antona darbu turpina dēls Aivars (dz. 1974.g.) un mazdēls Jumis Ingmārs (dz. 1999. g.).


Antona Ušpeļa darbu galvenā joma bija dekoratīvā keramika, kas visspilgtāk atklāj meistara personību, pasaules izjūtu, attieksmi pret tautas mākslas mantojumu, kā arī izpratni par Latgales keramikas nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē. Keramiķa veidojumi ir emocionāli ekspresīvi, to dekoratīvā izteiksmība sakāpināta. Antonam Ušpelim tuvas ir saimniecības trauku formas, viņš meklēja seno formu variēšanas iespējas. Daudzveidīgus uzbūves un proporciju meklējumus vērojam viņa veidotajos eļļas traukos un vārauniekos. Mierīgs, skaidrs līniju plūdums raksturo piena podus, lepnas un apjomīgas ir alus krūzes. Vāzes izceļas ar spēkpilnu smagnējību, silueta ritmu piesātinātību, to strauju maiņu. Uzbūvi papildina bedrīšu, “virvīšu” joslas, stilizētas putnu, dzīvnieku figūriņas, kā arī plašāku sadzīves ainu tēlojums, kas aptver visu trauka apjomu. Daudz laika un radošas aizrautības veltīts svečturu gatavošanai, kas prasa no meistara gan izkoptu ritma izjūtu, gan māla īpašību pārzināšanu. Pārsteidzoši ir apaļie daudzžuburu, trīsžuburu, kā arī pēc austras koka raksta motīviem darinātie svečturi. Tajos neapšaubāms ir apliecinājums keramiķa meistarībai.

1964. gadā sākās Antona dalība izstādēs gan Latvijā, gan bijušajā PSRS, Francijā, Portugālē, ČSSR, Bulgārijas TR, Ungārijas TR, Polijas TR, VDR. Izstāžu skaits sniedzas simtos. Regulāri rīko personālizstādes, piedalās tradicionālajās Latgales podnieku dienās un starptautiskajos gadatirgos. A. Ušpelis aktīvi darbojās Andreja Paulāna tautas lietišķās mākslas studijā un TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”,  darbi skatāmi Latvijas un ārzemju muzejos, kā arī privātkolekcijās.

Starp saņemtajiem apbalvojumiem ir Triju Zvaigžņu ordenis, Latvijas Mākslinieku savienības diploms un A. Paulāna medaļa. 2014. gadā piešķirta mūža stipendija par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā, 2015.gadā par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstībā tika apbalvots ar Ministru prezidentes Pateicības rakstu.

Antona Ušpeļa aktīvā darbošanās netika apstājusies ne uz brīdi. To var attiecināt arī uz dalību cepļu kurināšanā, izstādēs un tautas lietišķās mākslas studijās. Gan savā darbnīcā, gan studijā jaunajiem meistariem tika nodots ne viens vien amata noslēpums. Jāatzīmē arī A. Ušpeļa devums, atjaunojot A. Paulāna cepli J. Raiņa memoriālajā muzejā Jasmuiža 1999. gadā, kā arī īstenojot apjomīgas izstāžu ieceres (cilņu cikls „Maizes ceļš”, svečturu cikls, Latgales keramikas vecmeistaru portretu iemūžināšana mālā u.c.). Grūti būtu iedomāties, kāda būtu Latgales keramika, ja nebūtu palikuši amata pārmantotāji. 2014. gada augustā vecmeistars ar krāšņu personālizstādi atzīmēja 70 gadu jubileju, bet jau pēc gada,  2015. gada 26. augustā, smaga slimība pārrauj  Antona Ušpeļa radošā un bagātā mūža pavedienu. Dzimtas kapos, Antonišķu kapsētā  27. augustā tiks atklāts Svetlanas Skačkovas – Marčenko veidots kapu piemineklis Antonam Ušpelim. Talantīgā tēlniece Svetlana Skačkova – Marčenko, starp kuras darbiem ir Antona Kūkoja piemineklis pie Latgales Kultūrvēstures muzeja Rēzeknē, piemineklis kardinālam Julijanam Vaivodam pie Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles u.c., šo pieminekli veidojusi kā akmens stēlu ar pamatni. Pieminekļa kompozīcijas pamatā  – liela keramikas krūze un Jumja josta kā simbols podnieka darba ciešajai saistībai ar tautisko dzīvesziņu. “Jumis ir Dzimtas koka pavarda zīme, tā ir paaudžu sadarbība, tas ir paaudžu mantojums un pieredzes bagātība. Tā ir īsta laime, kad sirds nevis sargā savas sāpes un krāj rūgtumu, bet atver savu sirdi brāļiem un māsām, viens par otru priecājās un plecs pie pleca, mainoties pieredzēm un neskaužot, pilnveido un izrotā ar savu Dievišķo amatu pasauli!,” — tā par sava darba procesā izsāpētajām atziņām un vīzijām saka tēlniece.
Rezeknesnovads.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Rēzeknē būvēs jaunu daudzdzīvokļu māju
Piedevām prognozēju lielus siltuma zudumus. Sīkāk...
Rēzeknē būvēs jaunu daudzdzīvokļu māju
Arhiteknoniski neveiksmīgs projekts. Neproporcionāls jumts un nevajadzīgas slīpās sienas, kas iekštelpu plānojumā radītu nepraktisku plānojumu. Arhitekts iespējams ir gulējis studiju kursa lekcijās, kur tika runāts par proporcionālu arhitektūru un cilvēka labsajūtas atkarību no tās. Estētika pieklibo. Racionalitate arī. Drīzāk izkatas pēc veca paneļu sērijas ēkas "apaudzēšana" ar neracionālām piebūvēm. Taupīt var arī citādos veidos, bet ne uz estētiku. Sīkāk...
Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
"atbrīvotāju piemineklis" ir mazsvarīgāks un tā atcere ir jaunāka nekā kongresa piemineklim. Neaizmirsi, ka Latgales kongress notika vēl tad, kad daži tā sauktie "atbrīvotāji" nebija dzimuši. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top