Sestdiena,
21.Septembris 2019
Vārda dienas: Mariss, Matīss, Modris, Лукьян Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Kultūra

Daugavas vārtu mainīgā ainava

19.08.2016
Daugava posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij met deviņus milzīgus lokus, bet tās ieleja ir maz līkumota un ne vienmēr labi izteikta, paplašinoties no diviem kilometriem pie Krāslavas līdz pat četriem ar pusi kilometriem pie Naujenes.

Taču netālu no Slutišķu vecticībnieku sādžas, lejpus pa upi, vērojams unikāls dabas piemineklis, ko sauc par Daugavas vārtiem.  Te ieleja izteikti sašaurinās, un upi no abām pusēm ieskauj ap 40 metriem augstās Slutišķu un Ververu kraujas.




Daugavas ieleja šajā vietā ir tikai 500 līdz 600 metrus plata. “Faktiski tā ir šaurākā Daugavas vieta, ko upe savā tecējumā izgrauzusi, izskalojusi. Ūdens līmeņa svārstības ir bijušas ļoti lielas,” radio raidījumāPa dobysstygompimyusimLatgolāstāsta dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. “Augstās kraujas ir izvietotas viena tuvāk otra tālāk pa tecējumu, un gan pašas kraujas ir dabas piemineklis, gan sašaurinājums starp kraujām ir dabas piemineklis.”

Slutišķu krauja atrodas Daugavas labajā krastā. Lai apskatītu iespaidīgo objektu no augšas, jābrauc pa gana sliktiem, līkumotiem meža ceļiem, un tikai zinātājs var orientēties, kur pareizi jānogriežas. Savukārt pašas kraujas apkārtne ir sakopta, Latvijas valsts meži te labiekārtojuši atpūtas vietu.

Pienākot tuvāk kraujas malai, pāri koku galotnēm paveras ļoti skaists skats uz Daugavas ielejā esošo Daugavsargu loku.  “Tika veikta šī krasta tīrīšana no lielajiem kokiem, lai kaut ko var redzēt. Es vispār novāktu apaugumu, jo, manuprāt, ainava, kas paveras uz abām pusēm ir vērtīgāka par šīm mazajām priedītēm,” uzskata I.Skrinda. Grūti iztēloties, ka vēl pagājušā gadsimta vidū uz kraujas nogāzes praktiski nebija augu – tikai smiltis, grants un laukakmeņi.

Laika gaitā ainavisko vērtību zaudē un kokiem apaug arī upes kreisajā pusē esošā Ververu krauja. Tās teritorija ir privātīpašums, tāpēc krauja nav tik pieejama apmeklētājiem – tur nav labiekārtotu taku un atpūtas vietu, arī ainava no augšas nav tik iespaidīga, jo izretināt biezo apaugumu saimnieks nav devis piekrišanu.

“Ja nebūtu meža, no kraujas augšas ir tik fantastisks skats, bet tur ir aizaudzis ar priedēm un neko redzēt īsti nevar,” ar neslēptu vilšanos Ververu krauju radio raidījumā raksturo I. Skrinda. “Tagad abas kraujas ir ar mežu apaugušas, tāpēc nav tik izteiktas, bet ja paskatāmies sešdesmito gadu bildes, tās ir bijušas pilnīgi kailas. Ļoti iespaidīgas.”

Neskatoties uz to, Daugavas vārti ir ainaviskākais posms dabas parkā “Daugas loki”. Krauju apkārtne ir piemērota vieta ne tikai skaistu dabasskatu baudītājiem, bet arī vides pētniekiem, jo te aug daudzas retas un aizsargājamas augu sugas, sastopami dižakmeņi, avoti, pamatiežu atsegumi, gravas un ieplakas.
 
Radio raidījumu “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” klausieties ceturtdienās plkst. 16.50 “Divu Krastu radio” (ar atkārtojumu piektdien plkst.18.50).
Lietišķā Latgale


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Katram pirmklasniekam, Rēzeknes pilsētas dome izsniegs dāvanu karti 20 eiro vērtībā, skolas preču iegādei.
Apspriest
Aptauja
Kur Jūs šogad pavadījāt vasaras atvaļinājumu?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Ēterā savu skanējumu sāk raidījums “Ar atgriešanos”
S vazvraščeņijam, Teņis! Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Kamdeļ školos, a na skūlos????munuprot to lobok skan...tai ko vinis Latgaļišu volūdis nimoz nav....kotra puse runoj sovodok. Sīkāk...
Latgola šudiņ - vaicuojumi, kas juorysyna
Lai tā arī būtu,bet man tomer tas angliskojums vai vāciskojums labak patik ....nekā tavs krieviskojums..... Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top