Otrdiena,
19.Novembris 2019
Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze, Клавдия, Александра, Павел Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Bizness

Kā attīstās Latvijas reģioni?

12.04.2018
Reģionālā nevienlīdzība ir tēma, kas būs aktuāla vienmēr – gan lielākās un mazākās valstīs, gan starpvalstu salīdzinājumos un lokālos mērogos.

Reģionu nevienlīdzība nav tikai unikāla Latvijas problēma, tā ir vērojama arī Eiropas attīstītākajās valstīs. Piemēram, Vācijā ir būtiskas atšķirības starp ekonomiski spēcīgajiem reģioniem dienvidos un rietumos un ekonomiski vājākiem reģioniem austrumos. Savukārt Itālijā spēcīgi reģioni koncentrējas ziemeļos un ap Romu,  taču dienvidu reģioni savā attīstībā iepaliek (1. attēls). 



Kā skarbi teic vācu sakāmvārds: "Vienīgā vieta, kur patiešām visi ir vienlīdzīgi, ir kapsēta"; un arī par to vēl varētu strīdēties. Tomēr, protams, ka vairākumā gadījumu mazāk turīgs cilvēks vai valsts cer kļūt turīgāks. Arī sociālekonomiskās stabilitātes nolūkā valstu vai to apvienību politiskajos virzienos centieni mazināt plaisu starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm un iedzīvotājiem ir vienmēr aktuāla. 


1. attēls. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta (% pret ES-28 vidējo, NUTS 2 (Nomenclature of territorial units for statistics) reģioni, 2015)
 Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta
Avots: Eurostat


Eiropa Savienībā (ES) pēdējās divās desmitgadēs ir vērojama ienākumu konverģence jeb izlīdzināšanās, vidējam ienākumu līmenim nabadzīgākajās valstīs pieaugot salīdzinoši straujāk. Ķelnes institūta pētnieki Goecke un Huther savā pētījumā "Konverģence Eiropā" secinājuši, ka industriālā sektora attīstība pozitīvi korelē ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Tāpat autori uzskata, ka reģioni, kuri (2000.- 2011. gadā) saņēmuši ES subsīdijas, ir piedzīvojuši lielāku konverģenci (2. attēls.).


Tātad ES politika šajā ziņā ir devusi rezultātu. Tomēr valstu konverģence notiek straujāk nekā reģionu konverģence. Citiem vārdiem sakot, ES valstīs straujāks ienākumu kāpums vērojams galvaspilsētās un citos attīstītākajos šo valstu reģionos, savukārt mazāk attīstīto reģionu izaugsme atpaliek, tādējādi pieaugot ienākumu nevienlīdzībai valstu iekšienē.

 
2. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta pārmaiņas procentu punktos 2015. g.-2007. g. (% pret ES-28 vidējo, NUTS 2 reģioni)
 IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta pārmaiņas procentu punktos
Avots: Eurostat.


Globalizācijas procesi, tajā skaitā iedzīvotāju vēlme migrēt uz galvaspilsētām vai attīstītākiem reģioniem, ir process, kuru ir teju neiespējami apstādināt. No darba ražīguma un ienākumu kāpināšanas viedokļa – tas būtu pat nelietderīgi. Tomēr šajā gadījumā reģionālās nevienlīdzības problēmas saistāmas ne tik daudz ar iedzīvotāju blīvuma pārmaiņām un urbanizāciju, bet ar ienākumu uz vienu iedzīvotāju disproporcijām un resursu efektīvu izmantošanu.


Nespējot efektīvi apsaimniekot zemi un pārvaldīt nekustamos īpašumus, arvien lielāka to daļa nonāk nerezidentu īpašumā vai vispār iet bojā. Zemi ienākumi, darba vietu trūkums dzīvesvietā iedzīvotājus mudina migrēt. Labākajā gadījumā uz attīstības centriem turpat iekšzemē, bet sliktākajā – uz "jaunām mājām" citā valstī. Šie procesi negatīvi ietekmē nacionālo kopproduktu un rada arī drūmu emocionālo fonu, tādēļ šie jautājumi ir un būs politiķu dienas kārtībā.

Viena no Latvijas valdības fiskālās politikas prioritātēm jau kādu laiku ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, un jāteic, ka šajā jomā tendence ir iepriecinoša. Lai gan salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotāju ienākumu plaisa starp turīgākajām un mazturīgākajām mājsaimniecībām joprojām ir gana augsta (3. attēls), tomēr ienākumu nevienlīdzību raksturojošais Džini indekss pēdējā desmitgadē ir samazinājies – ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir mazinājusies(4. attēls).
Džini indeksi


Tomēr ekonomiskās aktivitātes un ienākumu plaisu starp reģioniem pagaidām neizdodas samazināt, lai gan par reģionālo politiku tiek domāts.


Latvijā starp Latvijas centrālo daļu (Rīgu un Pierīgu) un pārējo teritoriju, īpaši Latgali un Kurzemes dienvidrietumiem turpina palielināties plaisa iedzīvotāju rocības, darba iespēju un saražoto apjomu ziņā. To labi iezīmē teritorijas attīstības līmeņa indekss (TAL indekss)*, skatīt 3. attēlā, kas raksturo teritoriju augstāku vai zemāku sociālekonomisko attīstību, aprēķinā ietverot IKP, bezdarba līmeni, investīcijas, demogrāfiskās slodzes līmeni, samaksātos nodokļus u.c.).


Ja salīdzina 2016. gada un 2011. gada attēlus, tad reģionu krāsojumā redzama arvien lielāka polarizācija (5. attēls), un citi attīstības centri tā arī nav iezīmējušies.


5. attēls. Novadu un republikas pilsētu TAL indekss, 2011. gadā un 2016. gadā

Novadu un republikas pilsētu TAL indekss, 2011. gadā un 2016. gadā
Avots: VRAA, autoru attēlojums 2016. g.

 

* TAL indekss raksturo teritoriju augstāku vai zemāku sociālekonomisko attīstību. Aprēķinā tiek ietverti vairāki rādītāji (IKP, bezdarba līmenis, investīcijas, demogrāfiskās slodzes līmenis, samaksātie nodokļi u.c.). Vairāk šeit
Līdz ar to var secināt, ka vai nu līdzšinējie reģionālās politikas centieni ir nesekmīgi, vai arī realizēto pasākumu ietekme prasa ilgāku laiku atdeves novērtēšanai. No šobrīd aktuālajiem plāniem var minēt "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam", kā arī "Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam" (kas ir jau otrais plāns reģionam).


Tie paredz transporta infrastruktūras sakārtošanu attīstības centru sasniedzamībai, finansiālu un praktisku atbalstu uzņēmējdarbībai, degradēto teritoriju revitalizāciju u.c. pasākumus visas Latvijas un atsevišķi arī Latgales teritorijā. Tomēr grūti iedomāties ekonomiskās aktivitātes plaisas mazināšanos reģionos, ja investīciju dinamika pati par sevi iezīmē būtiskās ieguldījumu atšķirības reģionos (6. attēls). Investīciju sarukums 2016. gadā lielā mērā skaidrojams ar ES fondu programmu finansējuma "pārrāvumu". Lai gan 2017. gada dati uzrādīs krietni optimistiskāku ainu, tomēr plaisa starp reģioniem visticamāk būtiski nemazināsies.


6. attēls. Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju, eiro
Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju, eiro
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini


Kā redzams no būvniecības statistikas (7. attēls), tad Rīgā un Pierīgā vairāk tiek būvētas gan dzīvojamās ēkas, gan rūpnīcas, tātad šajās teritorijās nozīmīgāk paplašinās dzīvesvietas un darba iespējas.

7. attēls. Ekspluatācijā pieņemtās ēkas, tūkst. m2, jaunbūves, 2010.-2016.g.kopā
Ekspluatācijā pieņemtās ēkas, tūkst. m2, jaunbūves, 2010.-2016.g.kopā
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

 

Privātu investīciju plūsmu, galvenokārt, nosaka tirgus nosacījumi – ražošanas platība, loģistikas veidošana, darbaspēka pieejamība, nodokļu atlaides u.c. aspekti. Tas viss veido izvēli investēt konkrētā apgabalā. To pašu var teikt par ģimenes izvēli par labu savam mājoklim – cena, uzturēšanas izmaksas, nodokļi, izglītības iestāžu pieejamība, darba vietu izvēle utt. Valsts kopējā un pašvaldību politika var ietekmēt šos aspektus, citus – vairāk, citus – mazāk un netiešāk. Iespējams, viens no tiešākajiem atbalsta veidiem ir infrastruktūras nodrošināšana, kas ir nozīmīga daļa arī valsts plānos.


Piemēram, Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020. gadam. Daudzi lielie autoceļi ir Pierīgā, tādēļ prāva daļa finansējuma nonāk šajā reģionā, taču Latgales reģionam atvēlēts visvairāk no pārējiem reģioniem, kamēr Zemgales reģionam – vismazāk.



8. attēls. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, tūkst. eiro
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, tūkst. eiro
Avots: CSP
2015. gadā (patlaban pēdējā reģionālajā IKP aprēķinā) ir iezīmējies straujāks Latgales reģiona IKP kāpums (8. attēls), kas vieš cerības par plānu pozitīvu ietekmi, bet, protams, par uzlabojuma noturību vēl pāragri spriest. Pārliecinošus secinājumus patlaban izdarīt nevar, vismaz ne bez pozitīvu pārmaiņu identificēšanas arī citos rādītājos. Tādēļ turpmāk rakstā aplūkosim norises katrā reģionā atsevišķi, izvērtējot reģionu stiprās un vājās puses (tekstā izmantoti CSP dati, ja vien nav norādīti citādi).

 

Latvijas reģionu stiprās un vājās puses

LATGALE


Latgalē ir viszemākais teritorijas attīstības līmenis (vidēji -1.238, Valsts reģionālā attīstības aģentūras (VRAA) dati), visaugstākais tas ir Preiļu novadā, bet viszemākais Ciblas novadā (9. attēls).


Drūma aina ir vērojama lielākajā daļā ekonomisko rādītāju – Latgalē ir vismazākās investīcijas valstī, zems IKP uz iedzīvotāju, zemākā alga, augstākais bezdarbs, visaugstākais nabadzības riska indekss. 18% Latgales iedzīvotāju dzīvo dziļā materiālā nenodrošinātībā (otrs sliktākais rādītājs ir Zemgalē 16%).


Reģionā ir augstākais sociālo pabalstu un pensiju īpatsvars ienākumos (35%) zemāku algota darba un citu ienākumu dēļ, tomēr pašu pabalstu apmērs ir zems. Lielā mērā šo sociālekonomisko, mazāku darba un citu iespēju nosacījumu dēļ iedzīvotāju skaits šajā reģionā ir sarucis visstraujāk. Kopš 2004. gada tas ir samazinājies par teju ¼ daļu jeb gandrīz 86 tūkstošiem cilvēku.
 
9. attēls. Latgales reģiona novadu teritorijas attīstības līmeņa indekss (2016)
Latgales reģiona novadu teritorijas attīstības līmeņa indekss (2016)
Avots: VRAA, autoru attēlojums 2016. g.


Situācija droši vien būtu vēl bēdīgāka, ja reģiona attīstībā tik nozīmīgu artavu neveidotu divas republikas pilsētas – Daugavpils un Rēzekne, kas nodrošina vairāk nekā 1/2 no Latgalē radītās pievienotās vērtības. Priekšrocības uzņēmējdarbības veicināšanai, galvenokārt, ar nodokļu atlaidēm, reģionā sniedz divas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ): Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ (kopš 2017. gada 2. janvāra, aptver 5% no reģiona kopplatības).


Teritoriju šķērso divas starpvalstu nozīmes automaģistrāles un trīs dzelzceļa līnijas, tādējādi Daugavpilī un Rēzeknē veidojas loģistikas centri. Reģionā ir spēcīgi metālapstrādes, mašīnbūves un pārtikas apstrādes uzņēmumi. Atsevišķi var izcelt arī Preiļu novadu, kas pozitīvi izceļas uz citu novadu fona ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem, un te nozīmīgu artavu sniedz viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem akciju sabiedrība "Preiļu siers", šis uzņēmums pēc apgrozījuma ir arī lielākais reģiona uzņēmums (1. tabula).
 
1. tabula. Desmit pēc neto apgrozījuma apmēra lielākie Latgales uzņēmumi (2016)
Desmit pēc neto apgrozījuma apmēra lielākie Latgales uzņēmumi (2016)
Avots: Lursoft un uzņēmumu informācija

 

Daudzveidīgās ainavas, daudzo ezeru un upju, aizsargājamo teritoriju ar unikālu floru un faunu dēļ Latgale ir lielisks tūristu galamērķis. Reģionā ir zema zemes ražība, kas ierobežo lauksaimniecības attīstības potenciālu. Arī mežainība reģionā ir zema, tomēr tā ir strauji augoša, kas ir saistīts gan ar lauksaimniecības zemju aizaugšanu, gan ar meža platību mērķtiecīgu veidošanu. Reģionā ir vairāki spēcīgi kokapstrādes uzņēmumi.
10. attēls. Nodarbinātības līmenis %, 15-74 g
Nodarbinātības līmenis %, 15-74 g
Avots: CSP

Pievēršoties vairāk pārmaiņām dinamikai laika griezumā, ir interesanti aplūkot nodarbinātības tendences. Straujās izaugsmes gados visnozīmīgāk nodarbināto skaits palielinājās tieši Latgalē - no ļoti zema līmeņa (aptuveni 47%) 2004. – 2005. gadā tas pakāpās līdz 58% 2008. gadā, pat nedaudz apsteidzot nodarbinātības līmeni Vidzemē (10. attēls).


Tomēr pēc nodarbinātības līmeņa sarukuma krīzes gados – Latgalē atšķirībā no citiem reģioniem (izņemot Kurzemi) tas nav atguvis pirmskrīzes virsotnes. Ņemot vērā 2017. gadā Latvijā kopumā vērojamo straujo tautsaimniecības izaugsmi un vienlaikus darbaspēka trūkuma problēmas nozīmīgāku aktualizēšanos, nodarbinātības līmenim patlaban vērojams straujš kāpums, tajā skaitā, strauji uzlabojas arī situācija Latgalē.


Pozitīvas pārmaiņas darba tirgū iezīmē arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētā bezdarba līmeni. 2018. gada 31. janvārī Latgalē joprojām ir vērojams augsts bezdarba līmenis, t.i., 16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas gandrīz divas reizes pārsniedz otru sliktāko rādītāju – 8.1% Kurzemē.


Tomēr gada laikā šis rādītājs ir sarucis par 2.2 procentu punktiem, kas ir otrs straujākais uzlabojums reģionu vidū (tikai Kurzemē bezdarbs sarucis vēl straujāk – par 2.5 p.p., savukārt valstī vidēji – par 1.5 p.p.). Latgalē iedzīvotāji aktīvi reģistrējas kā bezdarbnieki, lai saņemtu pašvaldību pabalstus un varētu iesaistīties dažādās sociālās programmās. Sociālie transferti (pensijas, pabalsti), kas ir otra lielākā iedzīvotāju ienākumu sastāvdaļa, Latgalē veido augstāko īpatsvaru ienākumos (35%) (11. attēls).


Tas ir procentuālais sadalījums; naudas izteiksmē uz vienu cilvēku vairāk pensijās un pabalstos saņem rīdzinieki, savukārt zemgalieši un vidzemnieki – pat mazāk.
11. attēls. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro (2016)
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro (2016)
Avots: VRAA, autoru attēlojums 2016. g.

Vecuma pensiju, bezdarbnieku u.c. pabalstu apmērs lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju iepriekšējiem ienākumiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tādēļ tas ir augstāks tajos reģionos, kur darba samaksa ir vidēji lielāka un ēnu ekonomika ir zemāka. Savukārt Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā, mazāka ir arī vidējā pensija un bezdarbnieku pabalsts, tiesa, to saņem lielāks skaits iedzīvotāju.


Papildus tam sociālo transfertu apmēru ietekmē arī pašvaldību piešķirtie pabalsti, kas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc Vidzemē un Kurzemē sociālo transfertu apmērs pat ir zemāks (saņem mazāks skaits un zemākā apmērā).


Kopumā var secināt, ka Latgalē pēdējos gados patiešām ir vērojamas situācijas uzlabojuma pazīmes, tomēr tas var nebūt pietiekami, lai spētu būtiski mazināt plaisu starp reģioniem.


Papildus informācija, kā arī iepazīties ar VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša un Preiļu novada domes Attīstības daļas dadītāja Elitas Jermolajevas viedokļiem varat iepažities šeit
Publicitātes foto
Autors: Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
Avots: makroekonomika.lv 

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknes dome Ziemassvētku rotājumu iegādei plāno iztērēt līdz 24 200 eiro.
Apspriest
Aptauja
Vai Jūs apmierina Rēzeknes slimnīcas medicīniskā aprūpe?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
4 novadi aicina apturēt pašreizējo VARAM reformas modeļa īstenošanu
Viss ir pareizi ne komunisma laiki. Mazak regionu vairak naudas jo uz zemes nestrada kolhozi. Privatizetas zemes augligakas. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top