Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Bizness

Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem pieaudzis apgrozījums

08.02.2018
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) komercsabiedrības aizvadīto gadu noslēgušas ar aptuveni 95 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina apkopotie provizoriskie komercsabiedrību darbības rādītāji par 2017. gadu.

Kā informēja Rēzeknes SEZ pārvaldes pārstāvji, 2017.gads Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām ir bijis stabilas izaugsmes gads. Apgrozījuma pieaugums ir vērojams lielākajā daļā Rēzeknes SEZ komercsabiedrību, daudzās no tām apgrozījums ir ievērojami pieaudzis un pat dubultojies. Lielākais apgrozījuma pieaugums pērn bijis metālapstrādes uzņēmumos SIA "Latstab" un SIA "Leax Rēzekne".

Veiksmīgs 20.darbības gads bijis arī pašai Rēzeknes SEZ. Pērn Rēzeknes SEZ komercsabiedrības statuss piešķirts vienam uzņēmumam - SIA "Alfa Lithium", kas nodarbojas ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību. Lēmumu par darbības paplašināšanu Rēzeknes SEZ teritorijā 2017.gadā ir pieņēmušas vairākas Rēzeknes SEZ komercsabiedrības, tostarp kokapstrādes uzņēmums SIA "Verems" un metālapstrādes uzņēmums SIA "LEAX Rēzekne".

Aizvadītājā gadā Rēzeknes SEZ un tās komercsabiedrības ir guvušas atzinību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Kokskaidu granulu ražotājs SIA "NewFuels" kļuvis par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa "Eksporta un inovāciju balva 2017" laureātu kategorijā "Eksportspējīgākais komersants" lielo/vidējo komercsabiedrību grupā. Uzņēmums SIA "Energy Resources CHP" saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta apbalvojumu kā Lielākais nodokļu maksātājs Latgales reģionā mazo nodokļu maksātāju grupā. Savukārt Rēzeknes SEZ kopumā guvusi starptautisku atzinību izdevuma "fDi Magazine" aptaujā par perspektīvākajām pasaules brīvajām zonām "Global Free Zones of the Year 2017".

Mainoties valsts kopējai nodokļu politikai, 2018.gads Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām nāk ar jauniem izaicinājumiem. Turpmāk uzņēmumu reinvestētā jeb nesadalītā peļņa ar nodokļiem netiks aplikta, savukārt Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās pieejamie uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi būs attiecināmi tikai uz dividendēm.


Tādēļ, lai sniegtu papildus atbalstu uzņēmumu attīstībai, Rēzeknes SEZ pārvalde un komercsabiedrības atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu paplašināt Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām pieejamo atvieglojumu klāstu piešķirot papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.
Publicitātes foto
rezekneszinas.lv



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top