Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Bizness

Latgalieši aktīvi iesaistījās biznesa konkursā

28.10.2016
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā reģionālo biznesa ideju konkursā "Biznesa ekspresis" saņemti 313 pieteikumi, informēja konkursa pārstāve Sabīne Dzene.

Visvairāk ideju saņemts no Rīgas reģiona - 90. No Vidzemes reģiona pieteiktas 84 idejas, no Latgales reģiona 52 idejas, no Kurzemes reģiona 44 idejas, bet no Zemgales reģiona saņemtas 43 idejas.




Pieteiktās idejas ir par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

Konkursā pieteiktās idejas līdz 13.novembrim izvērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā ir VARAM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centru, biedrības "Latvijas biznesa eņģeļu tīkls", kā arī plānošanas reģionu deleģētie uzņēmēju pārstāvji.

Vērtējot idejas, vērā tiks ņemts pats pieteikums, motivācijas aptauja, kā arī idejas autora uzņēmēja gēna testa rezultāts.

Nākamais posms konkursā būs biznesa plānu izstrāde un iesniegšana, kas norisināsies no 14.novembra līdz 27.novembrim. Kopumā uz otro sacensību posmu tiks izvirzītas 50 labākās biznesa idejas no katra Latvijas plānošanas reģiona - Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales, izvēloties desmit labāko biznesa ideju autorus.

Savukārt laikā no 13.decembra līdz 23.decembrim norisināsies konkursa noslēguma pasākumi, kuru laikā katrā no plānošanas reģioniem tiks noteiktas labākās biznesa idejas un konkursa uzvarētāji.

Reģionālo konkursu finālos piedalīsies piecu labāko biznesa ideju autori no katra plānošanas reģiona, kuri cīnīsies par naudas balvām sava biznesa tālākai attīstībai.

Paredzēts, ka pirmās vietas ieguvēji saņems 5000 eiro naudas balvu, otrajai vietai tiks 3000 eiro, bet trešajai vietai - 2000 eiro.

Konkursa "Biznesa ekspresis" mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visā Latvijā, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.
Rezekneszinas.lv 


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top