Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Bizness

Investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, uzbūvēts būvmateriālu centrs

21.10.2016
Investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, Rēzeknē uzbūvēts specializētais būvmateriālu centrs RUVAR, informē AS Citadele banka.

Lai konkurētu ar veikalu tīkliem, jaunajā centrā apvienojušies vairāki specializēti būvniecības sfēras partneri, būvmateriālu centra RUVAR projekts īstenots ar bankas Citadele kredītu.






Rēzeknes uzņēmums SIA Ruvar ideju par jauna un plaša būvmateriālu tirdzniecības centra būvniecību sāka realizēt jau 2008. gadā, kad, palielinoties būvniecības apjomiem, veikala esošās telpas bija kļuvušas par šaurām. Šī gada vasarā bankas Citadele piešķirtais kredīts 350 000 eiro apmērā uzņēmējam ļāva iesaldēto būvprojektu pabeigt un atvērt jauno tirdzniecības centru.

SIA Ruvar darbu būvmateriālu tirdzniecībā sāka 1999. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums ar trīs darbiniekiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina jau vairāk nekā 20 cilvēkus un ir liels nodokļu maksātājs pilsētā. Uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 2 miljoniem eiro.

«Tolaik ekonomika turpināja attīstīties un lielam izaugsmes solim bijām gatavi arī mēs. Iegādājāmies būvmateriālu centram piemērotu zemes gabalu un sākām projektēšanu. Gadu vēlāk ēkas pamatkonstrukcijas bija uzslietas, un 3000 kvadrātmetru plašā būve bija zem jumta. Taču sarežģītā ekonomiskā situācija ieviesa korekcijas un projektu iesaldējām. Pirms pāris gadiem nolēmām centra būvniecības projektu atsākt un šovasar, pabeidzot iekšdarbus un teritorijas labiekārtošanu, pārcēlāmies uz jauno būvmateriālu centru. Pretēji sākotnējām bažām redzam, ka jaunā centra izbūve bija pareizs lēmums, un esam audzējuši apgrozījumu – pēdējo vidu mēnešu laikā esam apgrozījuši 375 000 eiro. Rēzeknieši un tuvējo novadu iedzīvotāji, kuri meklē ne vien būvmateriālu veikalu, kur iepirkties, bet arī kompetenta eksperta padomus par viņam labāko risinājumu, turpina nākt pie mums,» stāsta SIA Ruvar īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Valdis Runcis.

Rēzeknē būvmateriālu veikalu segmentā pastāv sīva konkurence – līdzās diviem būvmateriālu tīklu veikaliem pilsētā darbojas arī vairāki vietējie tirgotāji. «Gadiem esam bijuši specializēts santehnikas, elektromateriālu un elektroinstrumentu veikals, kas instrumentus piedāvā arī nomā. Līdz ar jauno būvmateriālu centru, esam atvēruši arī plašu krāsu un krāsu tonēšanas nodaļu. Šajās būvniecības nišās uzskatām sevi par ekspertiem, kas pircējam vienmēr palīdzēs ne vien piemeklēt nepieciešamo materiālu, bet arī sniegs vērtīgu padomu,» tā V. Runcis. Turklāt jaunajā centrā tirdzniecības telpas iznomātas arī citiem specializētajiem būvniecības veikaliem, kas nodrošina klientam plašāku piedāvājumu.

«Zem jaunā būvmateriālu centra jumta klientus apkalpo arī tapešu salons, durvju, logu un žalūziju veikals, kā arī individuālu mēbeļu ražotājs. Mūsu mērķis ir pircējiem nodrošināt plašu preču klāstu un individuālu apkalpošanu, kas nereti iztrūkst tirdzniecības tīklos,» vērtē Valdis Runcis. 

Avots: DB.lv 
Rezekneszinas.lv

 
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top